Vīnogu selekcionāram Paulam Sukatniekam – 100

Ilūkstes novada Dvietes pagastā selekcionāra Paula Sukatnieka mājās “Apsītes” pagājušās nedēļas nogalē atzīmēja slavenā selekcionāra 100. dzimšanas dienu.

Pauls Sukatnieks bija ne tikai Latvijā atzīts vīnogu selekcionārs, viņa radītās šķirnes ir populāras arī tālu aiz Latvijas robežām. Sukatnieks visu mūžu bija uzticīgs savām dzimtas mājām, bijis arī literāts un novadpētnieks. Pēc selekcionāra aiziešanas mūžībā viņa rūpīgi koptais dārzs pārdesmit gadus palika novārtā, bet nu atgūst savu vārdu.

"Vīnoga, tu saules bērns, Saules radīts, saules kopts, Tavā ogā saules spēks Saglabāts un izaudzēts" – šie Paula Sukatnieka vārdi spilgti iezīmēja selekcionāra 100. jubilejas pasākumu gaitu. Viens no centrālajiem notikumiem - Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības zinātniskā konference - apliecināja, ka ne velti Latvija Ginesa rekordu grāmatā minēta kā valsts, kura vistālāk ziemeļos dabā audzē vīnogas. Arī selekcionārs Gunvaldis Vēsmiņš ir pārliecināts, ka šajā jomā nepārspējams ir tieši Paula Sukatnieka devums.

Konferences laikā noritēja arī dažādu vīnogu degustācija. Kā stāsta vīnogu audzētājs Gvido Dobelis - Paula Sukatnieka vīnogu šķirnes atpazīstamas arī kaimiņu valstīs, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā un pat Amerikas Savienotajās Valstīs, jo tām raksturīga izturība pret bargu salu.

„Sukatnieks ar savām vīnogām ir uzcēlis pieminekli sev un arī ar savu un Latvijas vārdu plaši pazīstams tālā pasaulē,” saka Latvijas Vīnkopju un vīndaru valdes priekšsēdētājs Gvido Dobelis.

Ciemojoties dzimtajās mājās “Apsītēs”, Paula Sukatnieka meitas -  Skaidrīte un Mirdza, gremdējās bērnības atmiņās.

„Tēva laikā, kad gājām garām, visu laiku griezām galotnes. Viss tika nokniebts. Kur ej, tur visu laiku griež. Vismaz četras, piecas reizes vasarā, visas galotnes nost. Parasti atstājam divus ķekarus. Uz šī zara, te ir pareizi. Vairāk ne, jaunais zars, šeit ir jānogriež nost,” rāda un stāsta  Paula Sukatnieka meita Skaidrīte.

Atmiņas ir arī Mirdzai: „Kādreiz te bija tik daudz, šeit bija daudzas, tur bija daudzas rindas un tad tā, līdz salam. Viņš ļāva gatavoties līdz salam. Un tad, kad bija jau gandrīz mīnus grādi, tad mēs pa naktīm pat skrējām, cik jau nu bijām visi mājā, un visi vācām tās vīnogas.”

Abas māsas ir gandarītas, ka tēva mūža sapnis par raženiem vīnogu stādiem katrā dārzā ir piepildījies. Viņas cer, ka ar laiku "Apsīšu" mājās būs apskatāma vīnogām un citiem tēva audzētajiem augiem piemērota siltumnīca.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti