“Lietu vajag, lietu. Tad fiksi, fiksi kaut ko padara. Paskatās pa logu, ja no rīta līst lietus, tad fiksi sakopj lopus, un tad spainis rokā un krūmos iekšā. Slimība, meitenes, slimība,” par savu nodarbi stāsta Agita Dembovska.
Tā jau vairākus gadus viņa lasa vīngliemežus un, tāpat kā sēņotāji un ogotāji, labākās gliemežu vietas nevienam neatklāj.
Viņa stāstīja, ka visvairāk gliemežu varot salasīt stundu pēc lietus un, ja citiem liekas, ka pieci gliemeži vienuviet ir daudz, tad viņa atbild, ka tas nekas neesot.
“Nu vakar vien bija 17 kilogrami, 17,6, kad es nodevu. Ir, ir daudz. Un tad vienudien mums bija kādi četri spaiņi. Kā kurš uzpircējs, cits dod 55, cits 60, pagājušogad vispār bija 65 centi par kilogramu,” stāsta Agita Dembovska.
Dembovska novērojusi, ka vīngliemežus visvairāk var salasīt avenājos, ceļmalās, kur nopļauta zāle, gruvešu un komposta kaudzēs. Lasītāja smejoties saka, ka vīngliemeži lienot arī kokos un tad tos varot lasīt kā ogas.
“Viņi pilnīgi tā kā jūt, ka viņus cels augšā. Es viņiem teicu – stāviet spainītī, dabūsiet lidot tūlīt,” saka Agita.
Lai savvaļā iegūtu vīngliemežus, lasītājiem īpašas atļaujas nav vajadzīgas, bet, kā informē Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis, tādas nepieciešamas uzņēmumiem, kas gliemežus uzpērk.
Šobrīd Latvijā atļaujas izsniegtas pieciem uzņēmumiem. Lasītājiem iesaka iegūt atļaujas kopiju, lai gadījumā, ja satiek inspektoru, varētu uzrādīt, kuram uzņēmumam gliemeži tiek lasīti.
DAP Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis skaidro, ka atļauju saņēmējiem ir jāmaksā arī dabas resursu nodoklis par šiem salasītajiem vai uzpirktajiem vīngliemežiem, un “tas ir svarīgi, tiešām, lai atbalstītu tos, kas to darbu dara legāli, ar visām nepieciešamajām atļaujām”.
Latvijā lasītie gliemeži tālāk ceļojot uz Lietuvu, Poliju un citām valstīm. Šogad vīngliemežu lasīšanas sezona ir īsa, jo sākta vien šonedēļ, bet tie parasti tiek uzpirkti līdz Jāņiem.
