Pēterim šobrīd ir pāri sešdesmit, savās mājās Lubānā viņš „Pieci.lv” žurnālistus sagaida ar paplāti, uz kuras ir kafijas tasītes un sagrieztas smalkmaizītes. Vietējo vidū izslavētais vilku mednieks uz tikšanos ir ļoti saposies. Viņš medī jau pusgadsimtu un joprojām sevi sauc par aktīvu mednieku.
„Es medīju 46 gadus, oficiāli iestājos medniekos. Pašreiz esmu aktīvs mednieks, eju gandrīz katru sestdienu, svētdienu uz mežu uz medībām, kolektīvajām medībām, individuāli piedalos medībās, kā teicu, vilku medības ir mans lielākais hobijs, pats esmu nošāvis 16 vilkus, bet aktīvi piedalījies pavisam 196 vilku nomedīšanā,” stāsta Pēteris.
Pie savām mednieka karjeras laikā iegūtajām trofejām Pēteris pieskaita arī lūša galvaskausu un kažoku un staltbrieža ragus.
„Man galvenās trofejas ir divi lūša zelta [vertējuma] galvaskausi un 12 vilka galvaskausi, zelta medaļas. Pārējās tādas necilas trofejas, bet es vienalga cienu. Redziet, te ir staltbrieža ragi, nošāvu Kurzemē, nekas izcils nav, bet es vienalga pielieku pie sienas. Tur mans pirmais nošautais lūsis, pirmais vilks, tur koridorā ir otrais lielākais vilks, ko nošāvu,” klāsta mednieks.
Pēteris medī jau no 12 gadu vecuma. Arodu apgūt palīdzējis kaimiņš, kurš Pēterim uzticējis savu bisi. Ar pirmajiem šāvieniem tika nomedīti zaķi. Taču par lielu izaicinājumu Pēteris uzskata tieši vilku medības, jo tā ir sacensība ar gudru, izveicīgu dzīvnieku, bet arī lielu kaitnieku lauksaimniecībai.
„Šis dzīvnieks ar savu gudrību, spēju pielāgoties mani ļoti saistīja. Arī uzskatu, ka viņš lielu ļaunumu nodara meža faunai, tāpēc viņš jāierobežo un viņš jāmedī,” saka Pēteris.
Pēteris, runājot par mednieka cilvēcību, uzsver, ka mednieks šauj tikai ar pārliecību par nāvējošu trāpījumu. Ir trīs vilku medību veidi: dzīšana, piegaudošana un medības ar karodziņiem. Pēteris Ikaunieks raksturo, viņaprāt, rezultatīvāko vilku medīšanas veidu:
„Daudz interesantāks un sekmīgs un mazāk cilvēku vajag - tās ir medības ar karodziņiem. Ielenc vilkus, apliek apkārt vai tur divi kvartāli, viens kvartāls, mastam apkārt karogus, ielaiž vienu dzinēju, pārējie karodziņi stāv iekšpusē, tālāk kā 15 metrus no karogiem gaida, kad tie vilki parādīsies...”.
Visu savu mūžu Pēteris ir strādājis mežā. Ikdienā viņš ir mežzinis, bet brīvajā laikā medī, tāpēc uzskata, ka pazīst meža dzīvniekus.
Sevi viņš ar vilku nesalīdzina. „Vilks ir nežēlīgs ļoti. Es domāju, ka es tik nežēlīgs neesmu. Vilks, ja tiek aitu barā, kož tik, cik var nokost. Varētu nokost vienu un apēst. Bet viņš parasti saplēš piecas, sešas, septiņas un varbūt tikai vienu aiznes uz mežu vai māca savus jaunos vilcēnus,” saka Pēteris.
Pēteris Ikaunieks savā mednieka karjerā nošāvis 16 vilkus un piedalījies vēl 196 vilku nomedīšanā, taču katras medības viņā raisa jaunas emocijas.
„Nu kā es saku, medības ir mani skaistākie dzīves mirkļi, kas nekad neatkārtojas. Jo divu vienādu medību nekad nav,” saka mednieks.
