"Es gribu padarīt Rīgu par lielisku vietu, kur tu gribētu dzīvot. Lai tu negribētu pārvākties uz Pierīgu, bet dzīvotu tepat Rīgā. Lai nekrītas iedzīvotāju skaits, lai Eiropa pastāvīgi neaizrāda par gaisa piesārņojumu. Lai būtu tiešām prieks dzīvot Rīgā," saka Viesturs.
Peļ Barona ielas, slavē Elizabetes ielas pārbūvi
Vērtējot Rīgas ielas un vietas, Viesturs spriež: "Rīgā nav īsti tādu pārsēšanās punktu – ir vienkārši pietura kaut kur, it īpaši pie stacijas. Tikmēr Francijā, Parīzē, kad viņi taisa tramvaju un visu, viņi uzskata, ka nedrīkst būt pārsēšanās ilgāka par divām minūtēm. Ja Tev ir jāiet ilgāk par divām minūtēm, tad 10% pasažieru jau ir zaudēti, viņi brauks ar mašīnu vai kaut kā savādāk pārvietosies."
Savukārt ar Barona ielu pēc pārbūves, viņaprāt, nav apmierināts neviens. "Tramvaju vadītāji dusmīgi uz riteņbraucējiem un autovadītājiem, riteņbraucēji dusmīgi uz autovadītājiem, gājēji dusmīgi uz riteņbraucējiem, kuri brauc pa ietvi, nevis bīstamo velojoslu.
Šīs velojoslas nav īsti drošas, jo mašīnas var iebraukt iekšā. Kā mēs sakām – krāsa nav infrastruktūra," vērtē Viesturs.
Viņaprāt, pietiktu ar dažām zīmēm un luksoforu pārregulēšanu, lai uzlabotu tramvaju kustību šajā ielā. Savukārt, ja pieturām būtu paceltās platformas, varētu daudz ātrāk iekāpt un izkāpt, un tramvajs būtu ātrāks. Iespējams, arī pieturu šajā posmā ir par daudz. Brīvības ielā un Čaka ielā pieturu trolejbusiem un autobusiem ir nedaudz mazāk.
"Elizabetes iela – man patīk, kā to atjaunoja. Tur ir arī daudz kas aizrādāms. Kopumā visai labi, es nebiju gaidījis, ka tik labi atjaunos tās ielas. Tur ir visādi ceļi gājējiem, ceļazīmes uz ietvēm pārvietotas ietves malās,"
atzīst topošais pilsētplānotājs.
"Es ceru, ka saliks arī soliņus, jo vecākiem cilvēkiem ļoti ērti apsēsties. Barselonā es redzēju pat uz tādām kā Čaka iela – ļoti intensīva satiksme, bet tur ir soliņi un, kad tu esi piekusis, tu vari atpūsties. Čaka ielā neviena soliņa nav."
Būvdarbu kvalitāte un Skanstes rajons
Pēc Viestura domām, būvdarbu kvalitāte Rīgā ir ļoti apšaubāma. "It īpaši tas, ko mēs redzam Brīvības ielā, tas betons jūk ārā Valdemāra ielā, plāksnes jūk ārā. Cilvēki internetā liek video, kur viņi sērfo pa bruģi."
Viesturs sprieda, ka Rīgas ielu remontos atjauno tikai segumu, bet netiek labotas būtiskas kļūdas, kas ir ielas uzbūvē.
"Viņi neaiztiek lietus ūdens savākšanas sistēmas, un tad mēs vienmēr brīnāmies – "o, svaigi atjaunotas ielas, milzīgas peļķes. Kāpēc? Tāpēc, ka neko neaiztika. Apakšā viss vecais"."
Viņš uzskata – Rīgai nav jābūvē jauns rajons Skanstes ielas apkaimē. Viņš gan brīvajā laikā uzzīmējis vīziju par to, kādam tam vajadzētu būt, ja tas tomēr tiktu būvēts. Viestura projektā priekšroka atvēlēta gājējiem un velosipēdistiem.
"Uz Skansti tramvajs, ja vien Skanstē nebūs ļoti daudz iedzīvotāju, tas tāpat kursēs pustukšs, un varētu iztikt ar autobusiem, jo tramvaja lielākā jēga mūsdienās ir ietilpība. (..) Bieži vien cilvēki Latvijā saka, ka tramvaju vajag tāpēc, ka tramvaji nestāv sastrēgumos – autobuss arī var nestāvēt sastrēgumos. Ja tu uztaisi sabiedriskā transporta joslas, tur pat var sensorus uzlikt autobusam – būs kā tramvajs. Ļoti daudzās Rīgas vietās to var izdarīt, un nevajag mums ļoti dārgus tramvaju projektus," sprieda Viesturs.
Medus un etiķa paņēmieni
Viens no Viestura hobijiem – brīvajā laikā Rīgas kartē zīmēt ideālo transporta sistēmu. Vispirms tālā nākotnē un tad pamazām virzīties uz mūsdienām. Tādus transporta mezglu risinājumus, ko Rīgā varētu ieviest. Galvenais atslēgvārds būtu laika biļete un daudz pārsēšanās iespēju.
"Es visu laiku mēģinu saprast, kā Rīgā uzlabot transportu, un tad es izdomāju, ka ar mazām izmaiņām nepietiek. Te nevar tā – to maršrutu es mazliet pamainu un tā atrisinātu problēmu. Es sapratu, ka vislabāk būtu visu plānot no sākuma, jo vairums šo maršrutu – sabiedriskā transporta maršruti – ir no astoņdesmitajiem. Ir uzbūvētas ļoti daudzas ielas, kur sabiedriskais transports neiet," sprieda Viesturs.
Lai atbrīvotu pilsētas centru no automašīnām, būtu jāuzlabo pilsētas apbraukšanas iespējas.
"Ir medus un etiķa paņēmieni satiksmes risināšanai. Pilsētas apvedceļiem vajadzētu būt pēc iespējas ērtākiem izbraukšanai, tur nevajadzētu būt, ka ir bedrains divu joslu ceļš pie Bērnu slimnīcas. Ja gribi, lai visas mašīnas brauc caur turieni, nevis caur centru.
Tikmēr centrā vajadzētu vairāk ierobežot satiksmi, tas ir tas etiķa paņēmiens. Tu negribi, lai centrā brauc, tu gribi, lai pa apvedceļu brauc," lēsa Viesturs.
Viņaprāt, Rīgas infrastruktūras plānošana ir nedaudz nepareiza. Lai gan plānos rakstīts, ka Rīgā gājējs ir prioritāte, tomēr darbi liek domāt par pretējo.
"Tiek uzstādītas barjeras, gājējiem ir jāiet kilometru apkārt, kā tas ir Raņķa dambī pie Ķīpsalas.
Būtībā viss, uz kā var ietaupīt Rīgā, tiek ietaupīts, un pirmais, uz kā tiek ietaupīts, tā ir gājēju infrastruktūra," uzskata topošais pilsētplānotājs.
Atpakaļ Rīgā pēc pieciem gadiem?
Viesturs atzīst, ka pilsētas viņam vienmēr patikušas. "Es jau kopš bērnības esmu ļoti iedziļinājies pilsētā. Kravājoties braukšanai uz Nīderlandi, es atradu vecos zīmējumus, kur jau septiņu gadu vecumā kaut kādus plānus ar Rīgu zīmēju."
Lai piepildītu bērnības sapņus, Viesturs otro gadu studē NHTV Universitātē Nīderlandē, Bredā. To, ka studēs tieši Nīderlandē, Viesturs zinājis jau no paša sākuma – tur esot ļoti attīstīta pilsētplānošana, satiksmes plānošana.
"Viņi domā par drošību, par nākotni, ilgtspējību. Es vēlējos iegūt šo pieredzi, lai varētu pielietot pēc tam šeit, Latvijā," spriež jaunietis.
"Es mēģinātu sakārtot to haosu. Es mēģinātu padarīt ielas drošākas, mēģinātu uzlabot sabiedrisko transportu, dažviet arī automašīnām uzlabotu situāciju. Rīgā ir ļoti daudz vietu, daudz krustojumu, kur tikai ar krāsu varētu uzlabot krustojuma caurlaides spēju," atzina Viesturs, kurš gribētu būt atpakaļ Rīgā pēc kādiem pieciem gadiem.
