Tēju ar pienu Santa iemācījās dzert tikai Anglijā. Un nostāties uz savām kājām savā ziņā arī. Šeit viņa nokļuva nejauši. Atbrauca ciemos pie savas draudzenes. "Paķēra tas vieglums, cilvēki smaidīgi. Viss notiek. Ja draudzene kaut ko grib, aiziet un nopērk. Drēbes. Tā es nolēmu palikt," stāstīja Santa.
Tieši šādā brīdī radās sajūta, ka beidzot jāsāk pelnīt pašai un pašai arī jābūt sev priekšniecei.
Santa vienu no izīrētā dzīvokļa istabām pārveidoja par salonu. Santa atzina, ka ir pašnodarbinātā un ka viņai nav bail nodarboties ar uzņēmējdarbību.
"Te ir maigāk. Te ir ieinteresēti, lai tev ietu bizness! Man ir sieviete, kas uzrauga biznesu. Man ik pēc trim mēnešiem jautā – ko es izdaru, lai bizness kāptu uz augšu. Palīdz, iesaka. Tādā ziņā viņi atbalsta tavas idejas. Ja tev ir kaut kas uz papīra.
Anglija ir īstā vieta, kur sākt savu biznesu. Lieli nodokļi nav jāmaksā," viņa sacīja.
Tieši meita tagad ir Santas ceļš uz labāku angļu valodu. "Man palīdz mazā. Citi spiež bērnus runāt latviski, es nespiežu. Man patīk, ka es dzirdu tīru angļu valodu!" Santa meitu audzina viena. "Es nodrošinu sevi, nodrošinu mazo, un es varu iedot nākotnei."
Izrādās, ka tieši cita valoda – krievu – Santu attur no atgriešanās Latvijā. Uz dzimto mazpilsētu negribas, bet no krieviskās Rīgas bail. "Iebraucot Rīgā, mani pārņem bailes. Jo daudzi runā krievu valodā. Es nevaru pilnībā nekā atbildēt. (..) Es esmu friziere. Un es nevaru strādāt tikai ar latviešu klientiem."
Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb "Brexit" gan viņu nebiedē. "Ja mēs iziesim ārā, būs grūti divi gadi! (..) Godīgi sakot – neviens par to "Brexit" nedomā. Kas būs – būs. Ja esam iekārtojušies, pielāgosimies."
Ārlietu ministrijas aplēses liecina, ka Lielbritānijā mīt vismaz 150 000 Latvijas valstspiederīgo.
