Vidzemē vēsturiskus notikumus izzina caur cilvēkstāstiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Lielākoties bibliotēka asociējas ar grāmatām, kā arī ar iespēju izlasīt jaunākos laikrakstus un žurnālus, izmantot internetu. Tomēr mazāk zināma ir vēl kāda joma, kurā strādā bibliotēkas, un tā ir novadpētniecība. Tas gan nav gluži tas pats darbs, kuru veic muzeji, un katra bibliotēka ir izvēlējusies savu ceļu novada vēstures liecību apzināšanā.

Ja kādreiz tā bija tikai avīžizgriezumu, grāmatu, tā teikt, rakstītā vārda apkopošana par noteiktu aktualitāti vai vietu, tad tagad jaunās tehnoloģijas šajā novadpētniecības darbā bibliotēkām ļauj strādāt daudz radošāk, stāsta Valmieras bibliotēkas direktore Daiga Rokpelne.

Šī bibliotēka kā savu virzienu ir izvēlējusies cilvēkstāstu vākšanu. „Tas ir UNESCO projekts (..) Liels jautājums ir, kā perspektīvā veidosies šo stāstu noformējums (..) Svarīgi ir izmantot arī jaunākās tehnoloģijas (..) jo stāstam ir nozīme, ja to sadzird nākamā paaudze,” stāsta Rokpelne.

Viens no paveiktā, pētot un apkopojot cilvēku stāstus un atmiņas, ir par tā saukto Krāču kaktu, vienu no Valmieras pilsētas privātmāju rajoniem Gaujas krastā. Kā atzīst bibliotēkas novadpētniecības speciāliste Agita Lapsa, tad tā nav tikai atmiņu dokumentēšana, bet arī kopīgi pasākumi.

Cilvēkstāsti jau vākti ne tikai par šo Valmieras vietu. Piemēram, Sapu iedzīvotāji, kur kādreiz bija Līču sanatorija, par kuru šodien vairs zina retais, paši mudināja bibliotēkas darbiniekus dokumentēt vēl dzīvu esošo šejienes cilvēku atmiņas.

„Prese ir ļoti maz rakstījusi, visi arhīvi ir Rīgā (..) Tā savulaik bija Vissavienības kūrorts. Mēs sapulcinājām visus bijušos darbiniekus un tad bija stāstīšana,” saka Lapsa.

Šodienas tehnoloģijas ļauj ar savāktajiem izpētes materiāliem iepazīties plašākai auditorijai. Mūsdienās šīs iespējas jau ir vēl lielākas un tās, kā stāsta Kultūras informācijas centra projektu vadītāja Kristīne Pabērza, sniedz digitālā bibliotēka „Eiropiana”. „(..) ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš ir piedalījies Baltijas ceļā, var pievienot savu foto (..) tas ir ļoti personisks un individuāls pienesums Latvijas vēsturei,” vienu piemēru min Pabērza.

Tātad, lai saglabātu savu atmiņu stāstu par Baltijas ceļu, atliek vien doties uz savu bibliotēku. Šāda vēstures liecību saglabāšana jau ir arī Nacionālās bibliotēkas īstenotais projekts "Zudusī Latvija".

Jaunās tehnoloģijas ļauj ne vien šīs vēstures liecības saglabāt nākotnei, bet arī iepazīt un pētīt jebkurā pasaules malā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti