Rudīte Eglīte par pastnieci strādā 20 gadus. Savulaik pastu izvadājusi, minoties ar velosipēdu. Tad gan pastnieku Skultes pagastā bijis vairāk un maršruti īsāki, bet nu ir dienas, kad ar auto jāizbraukā pat 116 kilometri. Autovadītājas pieredze pastniecei liela, taču vislielāko gandarījumu darbā sniedz iespēja satikt cilvēkus, kam sūtījumi jāpiegādā.
"Mājā nevaru nosēdēt. Atvaļinājumā biju,, es teicu, es bez saviem cilvēkiem nu nekur. Pierasts ir pie viņiem," saka Skultes pasta nodaļas pastniece Rudīte Eglīte.
Uzzinot, ka Rudīte Eglīte atzīta par pagājušā gada labāko pastnieci Vidzemē, skultieši spriež, ka viņa jau sen to bija pelnījusi.
"Viņa vienmēr laipna, runīga, vienmēr ir azartiska, priecīga, ne par ko nekad nesūdzas. Ja viņai arī kaut kas kādreiz sadzīvē, dzīvē ir grūti, viņa vienmēr ar smaidu visu uzņem," novērojusi Skultes pasta nodaļas vadītāja Ilga Veidemane.
Vietējā veikala saimniece Anita Skrīvele atzīst: "Ja kaut ko vajag zināt, uzprasi Rudītei, viņa vienmēr visu zinās, visu, kur kas atrodas, jo Rudīte mums ir pats galvenais. Kur kāds dzīvo, Rudīte zinās, tas ir katram pastniekam jāzina."
Rudīte Eglīte, tāpat kā daudzi lauku pastnieki, cilvēkiem piegādā ne tikai pasta sūtījumus, bet labprāt izpalīdz, arī atvedot kādas saimniecības preces no pasta nodaļas vai veikala.
"Tāpat par aptieku. Visi cilvēki nevar, visiem nav mašīnas, jaunie ir darbā. Viņi saka, zāles man vajadzīgas. Ieskriešu. Ko man darīt, man taču ir pa ceļam," saka pastniece.
Viņa arī novērojusi iedzīvotāju paradumu maiņu. Mazāk tiek abonētas avīzes, toties diezgan daudzi atlicina naudiņu, lai pasūtītu žurnālus. Tāpat cilvēki vairs neraksta viens otram vēstules, bet ļoti daudz jāpiegādā preces no ārvalstu internetveikaliem.
"Tās, kas nāk no Ķīnas, - to ir tiešām daudz, citreiz ņemu otru kasti, lai tikai varu paciņas piegādāt," sacīja pastniece.
Pastniecei priekšā liels notikums - īpaša apbalvošanas ceremonija pie satiksmes ministra, kurā sveiks visus konkursa “Mans pastnieks 2017” laureātus.
