Sarkanās krāsas drēbi bija grūti atrast
Viens no dzimtas locekļiem Andris Vidulejs vecajā fotogrāfijā uzskaita ģimenes locekļus. Viņa dzimtas vēsture ir daļa no Jelgavas Zemkopības skolas vēstures, kas vēlāk izveidojās par Mežotnes zemkopības skolu un vēl pēc tam par Saulaines lauksaimniecības tehnikumu. Tur mācījās viņa māte, strādāja mātes tēvs un tēva brāļi.
Pirmā pasaules kara laikā Jelgavas Zemkopības skola bija evakuēta uz Rēzekni. 1917.gada aprīlī skolas orķestris plānoja piedalīties Pirmajā Latgales latviešu kongresā. Bija plānots, ka orķestris ies gājiena priekšgalā, tāpēc skolas direktors nolēma, ka nepieciešams karogs. To lielā steigā uzšuva Jelgavas Zemkopības skolas skolotāji.
“Grūti bija sameklēt ķiršu sarkanās krāsas drēbi, bija jāņem, kāda dabūnama,” atmiņās raksta skolotāja un karoga šuvēja Lavīze Putniņa. “Uz augšējās sarkanās malas nolēmām rakstīt "Brīva Latvija", kaut tādas nemaz vēl nebija. Uz apakšējās — "Zemkopības skola".
Skolotājs V. Ozoliņš izzīmēja burtus, ko mēs abas ar Alīdu Freimani-Liberti izgriezām no baltas drēbes un ar mašīnu piešuvām. Man bija pašai sava, otru dabūjām no paziņām, un lielā steigā šuvām svētdienā līdz vēlam vakaram,” atminas Putniņa.
Skolas direktors bija izpētījis, ka karogam jābūt karmīnsarkanam ar baltu svītru pa vidu. “Mēs bijām pārliecināti (es arī tagad esmu pārliecināta), ka tas ir pirmais karogs ar uzrakstu "Brīva Latvija". Ilgus gadus šis karogs mūs vadīja visos svinīgos gājienos. Saule to balināja, vējš kulstīja, lietus mērcēja, sarkanā krāsa nobruka un krāsoja baltos burtus. Kad skolas absolventi dāvāja skolai krāšņi izrotātu zīda karogu, arī tad vēl vecais ieņēma savu goda vietu,” raksta Putniņa.
Karogu slēpa gan vācu, gan padomju okupācijā
1941. gadā, kad ienāca vācieši, karogs atradās Mežotnes pilī. Kad Mežotnei tuvojās fronte, Putniņa sarkanbaltsarkano karogu aizveda uz savām lauku mājām. Viņa bija satuvinājusies ar Vidulejiem un kļuvusi par viņu ģimenes locekli.
Kad vecā skolotāja pārcēlās uz Viduleju ģimenes privātmāju Iecavā, karogu viņa ņēma līdzi. Samierināties ar padomju varu viņa netaisījās.
Tā kā Andra tēvs bija luterāņu mācītājs, kurš turpināja darboties arī padomju okupācijas laikā, Viduleja mājās padomju laikā čekisti vairākkārt rīkoja kratīšanas. Čekistiem izdevās atrast jaunāko, no zīda šūto Zemkopības skolas karogu, tāpēc veco – sarkanbalstsarkano Andris pārveda uz savu dzīvokli Rīgā daudzdzīvokļu ēkā. Tur padomju laika sekcijā, ievietots segas pārvalkā karogs visu laiku glabājās. Ģimenei neklājās viegli, jo mācītāja ienākumi padomju gados bija smieklīgi. Mēs dzīvojām lielā trūkumā, atceras Andris. Taču nevienu brīdi ģimene nezaudēja patriotismu un cerību par brīvu Latviju.
Sākumā par karoga iznešanu sabiedrībā norāja
Kad astoņdesmito gadu nogalē Padomju Savienībā sākās atkusnis, Andra māte pat uzrakstīja vēstuli Mihailam Gorbačovam, kurā prasīja brīvību Latvijai.
Mātes iedrošināts, pirmo reizi Andris karogu izvilka 1993. gadā Jelgavas Zemkopības skolas salidojumā. Pirmajā reizē viņu norāja, vēlāk jau vairs neviens nebaidījās.
Kad tuvojās Cēsu astoņsimtgades svinības, Andris karogu nodeva glabāšanā Cēsu muzejam, bet tagad domā, ka tā īstās mājās ir Rēzeknē.
Šobrīd karogs apskatāms Rēzeknē Latgales kultūrvēstures muzejā, kur atklāta izstāde par pirmo Latgales latviešu kongresu. Pabalējušais karogs ar uzrakstu “Brīva Latvija” ir otrais vecākais saglabātais sarkanbaltsarkanais karogs, bet pirmais un vienīgais, uz kura ar burtiem izšūtas cilvēku ilgas pēc brīvības.
