Andris Maisiņš ir viens no zinošākajiem vides gidiem Latvijā. Tāpēc, aizbraucot līdz viņa mājām Nīcas pusē, ir pilnīgi skaidrs, ka viņš zinās pastāstīt gluži vai par katru zaru čupu vai kādu augu, kas mīt mežā.
Mežā vēl var atrast veselīgos un noderīgos zemestaukus, apaļām bumbiņām līdzīgās sēnes. „Man te ir „foršas” zemes tauku vietas, vēl tagad aug, es parādīšu. Mežā aug pīlādži, priedes un kļavas. Smarža ir tikai tad, kad zemestauks ir izšķīlies ārā, otrs blakus, var vākt, bet vēl nedēļu var augt. Ievāc, aplej ar šņabi, izveidojas tāda kā želeja, to lieto pa ēdamkarotei dienā,” stāsta Andris.
Andris Maisiņš, kaut arī dzīvo meža ielokā, būrīti izlicis tikai meža pūcei, jo reiz sanācis tā, ka pūce iekļuvusi skurstenī. Pie viņa malkas šķūņa gan izlikti būrīši, taču izrādās – tie paredzēti susuriem, kuru izpētē viņš pieliek arī savu roku.
Andris uzskata, ka putnu būrīši ir pierādījums tam, kā dzīvojam: „Pasauli ir apņēmusi masu psihoze – tiekšanās pēc naudas, un vēl vairāk naudas, un tikai nauda, nauda, nauda, un aizmirstam vērtības, kas mums ir. Putnu dienās izliek būrīšus, bet tajā pašā laikā tā ir putnu vide, kur viņiem jādzīvo. Es salīdzināšu ar Sīriju – absurds, noposta pilsētas, un pēc tam cilvēkiem jādzīvo nometnē. Tas pats ar putniem.
Mēs, cilvēki, izcērtam krūmus, kur putniņi būvē savas ligzdas, izcērtam nevajadzīgos kokus un atstājam tikai to, kas mums nes peļņu.”
Tuvojoties ziemai, daudzi sāk barot pie mājām putnus. Bet arī to Andris Maisiņš nedara, ļaujot procesiem notikt dabiski. „Mēs jau varam to putnu būrīti te iekārt, bet viņam varbūt te nav ko ēst. Viņš taisīs tur, kur viņam ir, ar ko savu bērnus barot. Mēs iedomājamies, ka varam pielikt pie telefona staba būrīti, bet, ja apkārt ir rapšu lauks, viņš tur nedzīvos,” skaidro Maisiņš.
„Laimes staros” senajā Klampju ciemā tagad ir divas brīvdienu mājas, kur saimnieko Maisiņu ģimene. Agrāk tur esot bijis kolhoza rudzu lauks. Pirms diviem gadiem brīvdienu māju tapšanai piesaistīts “Leader” programmas finansējums. Vieta atrodas meža ielokā nepilnu divu kilometru attālumā no jūras, salīdzinoši netālu no Jūrmalciema.
Andris Maisiņš, kurš interesējas par Lejaskurzemes vēsturi, zina arī stāstīt par savu dzīvesvietu: „Vēsturiski te bija Kvēpju ciems, robeža gāja gar meža maliņu. 90. gadu sākumā bija tāda akcija, kad apzināja vecos vietvārdus. Kvēpju ciems cēlies no Kvēpju mājām, tur ciema vidū atrodas, acīmredzot tas nosaukums radies no tā, ka tā māja bija nokvēpusi melna, līdz ar to Kvēpju ciems.”
Savukārt “Laimes staru” mājām Klampju ciemā ēkām uzlikti niedru jumti. To Andris Maisiņš dara pats. Viss sācies ar kādu Engures apmeklējumu, bet vēlāk mācījies pie vietējā meistara: „Viņš 83 gadu vecumā uzkāpa uz jumta un parādīja, kā tas jādara. Pirmo niedru jumtu es uzliku savai mājai.”
Andris Maisiņš izveidojis arī lauku videi piemērotu atkritumu šķirošanas vietu, kas ieslēpusies zedeņu žodziņā. Paceļot vāku, tur redzami četri nelieli konteineri atkritumiem. Arī suņiem esot savs videi draudzīgais risinājums.
„Mums ir aprīkojums suņu atstāto palieku savākšanai, pie katra namiņa mums ir spainītis, lāpstiņa un grābeklītis. Mēs iesakām viesiem nelikt polietilēna kulītē, jo tas ir videi nedraudzīgi, mēs dzīvojam pie meža, tāpēc suņu mēslus mēs kompostējam. Pēc pāris gadiem labs mēslojums,” skaidro Maisiņš.
Līdzās niedru jumtu likšanai Andris ir arī laivošanas entuziasts. Tāpēc krītošo rudens lapu ieskautās sajūtās siltajās dienās vēl var paspēt izbraukt pa kādu upi, tā pagarinot šogad daudziem piejūras uzņēmējiem tik labo vasaru.
