Nākamgad Sarma atzīmēs divdesmit gadus, kopš sākusi nodarboties ar ziemas peldēšanu. Viss sākās nejauši – ar draudzeni aizgāja paskatīties, kā āliņģī peld citi tā dēvētie roņi. Aicinājumam pievienoties abas atteicās, jo līdzi nebija peldkostīmu, taču pēc nedēļas atgriezās ar visu nepieciešamo un pirmo reizi ielīda āliņģī. Sarma ar to nodarbojas joprojām, bet draudzene saprata, ka tā nav viņas sirdslieta, un pēc laika pārtrauca ziemas peldes.
"Laikam tas ir tāpat, ko cilvēki saka par izpletņlēkšanu, – pirmajā reizē tu nesaproti, kas notiek. Otrajā vajag, lai kāds pagrūž, un trešajā reizē tu sāc saprast, kur tu esi un kas notiek."
Sarma tolaik arī nejaušu sakritību dēļ pārņēma "Latvijas roņa" vadību. Viņa saka – notika sava veida paaudžu maiņa. Un šobrīd viņai tāda sajūta, ka atkal ir pienācis laiks paaudžu maiņas laiks, – ziemas peldēšanai pievēršas daudz jauniešu. Pirms gadiem 10 pārsvarā bija cilvēki stipri virs 30 gadiem. "Šobrīd nāk jaunāki cilvēki, un ir īstais laiks nodod viņiem vadības grožus.
Man ir iestājies kaut kāds... nezinu, pagurums. Bet tur tiešām vajag jaunus cilvēkus. Es pēc savas būtības neesmu vadītāja," atzīst Sarma.
Ziemas peldētāja neapgalvo, ka "roņi" simtprocentīgi neslimo. Tā gluži nav, tomēr imunitāte, protams, ir stiprāka. Tad, kad ir gripas epidēmija un "ronis" brauc sabiedriskajā transportā, viņš arī var vīrusu noķert. Bet kopumā ziemas peldētājiem veselība ir stiprāka.
""Vai... ja es to pamēģinātu, man būtu infarkts, man sirds apstātos, es turpat arī paliktu tanī āliņģī," dzirdēts sakām. Es tādus gadījumus nezinu. Organisms tā nav iekārtots," saka Sarma.
Svarīgākais ir atrast sev kompāniju. Lai otrs cilvēks atnāk līdzi un pieskata. Tas nav tik ļoti bīstami rudenī, bet, kad sākas ledus, tad tomēr drošāk ir, ja vēl kāds cilvēks ir klāt. Pat ja viņš pats nelien āliņģī. Ūdens ziemā ir daudz tumšāks un nevar redzēt, kas tur ir. Pat jūrā mēdz būt no kuģiem noskalotie baļķi vai kokmateriāli.
Otra lieta, ko visi zina un neviens sevi cienošs "ronis" nedara – pirms iešanas āliņģī nevar lietot alkoholu. Pat neliels daudzums slāpē sajūtas un prātu. Bet ir jājūt, cik ilgi cilvēks var atrasties ūdenī, cik ilgi to var izturēt. Nav gan jāpierāda, cik ilgi var nosēdēt aukstā ūdenī. Āliņģī jāatrodas tikai tik ilgi, lai tās sajūtas ir foršas.
