Linda uzskata, ka šobrīd pedagogi nepamatoti ir iecelti neaizskaramo cilvēku kastā: par viņiem neviens nedrīkst izteikt nevienu komentāru. Nedrīkst neko viņiem aizrādīt. Nedrīkst neko jautāt, jo viņi ir pārguruši, izdeguši, un viņi ir ļoti aizskarti.
Bērnam disleksija izpaudās tādā veidā, ka, piemēram, teikumu lasot, viņš varēja pārskriet kādam vārdam vai kādu vārdu izlasīt nepareizi. Vecāki darīja visu iespējamo, lai palīdzētu, – veda pie logopēdiem, sūtīja uz peldēšanu, lai attīstītu mutes muskulatūru. Papildus strādāja mājās, ņēma privātus pedagogus, lai bērns varētu integrēties citu bērnu sabiedrībā un viņš būtu tāds pats kā visi pārējie. Tomēr lielākie pārmetumi nāca no pedagogu puses, kuri nevēlējās ar šādu bērnu strādāt, jo bija iespēja piešķirt speciālo kodu un aizsūtīt skolnieku uz atviegloto programmu, kur ar viņu strādātu jau citi pedagogi.
"Vislielākais pārsteigums man bija, kad pedagogs man pajautāja – kāpēc jūs savam bērnam sakāt, ka viņš ir gudrs? Kāpēc jūs viņu maldināt?"
Lindai nācās par savu naudu vērsties pie speciālistiem veikt testus, lai pārliecinātos, ka viņas bērns atbilst pamatprogrammas standartiem. Testi apliecināja, ka viņš ir gudrāks par saviem vienaudžiem, taču pedagogi to nevēlējās saskatīt.
Par kuru skolu ir šis stāsts, mēs apzināti neminam, lai gan Linda to neslēpa. Šī raidījuma formāts paredz vienas puses uzklausīšanu - nedodot iespēju skolai stāstīt savu versiju.
Pēdējais piliens bija, kad skolas psihologs ar skolotāju vērsās pie Lindas ar pārmetumu, ka bērnam ir psiholoģiskas problēmas ģimenē. Dokumentus par aiziešanu no skolas Linda parakstīja ārā uz soliņa, jo viņai bija liegums ienākt skolas telpās.
Šobrīd bērns mācās tālmācības skolā. Jūtas priecīgāks un atvērtāks pret sabiedrību. Bet galvenais, ko uzsver Linda – zēnam ir prieks mācīties.
