Mika pirmie soļi mūzikā sākās ar saksofonu. Viņa mamma vēlējās, lai bērni būtu aizņemti ar mūziku. Gadiem ejot, no hobija tas pārtapa par profesiju, un šobrīd Miks neredz savu dzīvi bez mūzikas un skatuves. Ģimenē neviens ar mūziku neesot nodarbojies, tāpēc nācās īstenot mammas sapni saviem spēkiem.
9. klasē Miks aizbrauca uz Dziesmu svētkiem. Pēc tam viņš nolēma, ka iemācīsies spēlēt ģitāru. Pašmācības ceļā apguva pāris akordus.
"Visiem sākumā likās, ka tas varētu būt kā joks. Neviens nedomāja, ka tas pārvērtīsies par manu profesiju."
Mācoties spēlēt ģitāru, saprata, ka dziedāšana īsti nav labā līmenī. Palīgā nāca māsa, kura bija pieteikusies pie vokālā pedagoga un savu vietu atdevusi Mikam, redzot, cik ļoti viņš vēlējās dziedāt.
"Ļoti daudzi teica: Mik, varbūt tev nevajadzētu nodarboties ar mūziku. Šobrīd mūzikas ir tas, ko es daru un ar ko pelnu sev maizīti."
Kādā brīdī mūziku Miks nomainīja pret biznesu. Reti kāpa uz skatuves un savu sirdslietu nolika otrajā plānā. Diezgan ilgi sevi par to šaustīja, bet šogad saņēmās un atgriezās pie muzicēšanas, jo bez tās viņš nespēj sevi piepildīt.
Pirms pieciem gadiem, kad Miks pirmoreiz piedalījās konkursā "Supernova", skumjš negadījums lika pārdomāt dzīvi un attieksmi pret apkārtējiem cilvēkiem. Viņš ar kāju uzgūlās nazim, kas bija nonācis gultā.
"Šoka stāvoklī izrāvu nazi ārā. Gandrīz nomiru. Pēc tā laika pilnīgi izmainīju savu dzīvi. Protams, man bija jautājumi arī sev, vai mūzika ir tas, ar ko tālāk es nodarbošos," atceras Miks.
Ārsti teica, ka Miks dzimis laimes kreklā, jo nazis esot iedūries milimetru no artērijas. Varēja zaudēt kāju vai pat nomirt. Esot vairākus mēnešus slimnīcā vienatnē, nācās daudz domāt par sevi, savu nākotni un identitāti. Drūmas domas nāca virsū, bet tās savā veidā palīdzēja sakārtot savu galvu.
"Es nenožēloju par šo notikumu, jo tas izmainīja mani visu, to, kas es esmu šobrīd, visas manas vērtības, ko man nozīmē ģimene."