VIDEO. «Mēs bijām trīs invalīdi ģimenē» – Ineses Platmanes dzīvesstāsts

Inese ir vientuļā mamma, viņai ir divi bērni ar īpašām vajadzībām. Meitai drīz būs septiņi gadi un viņai ir autiskā spektra traucējumi. Savukārt dēlam nesen palika pieci gadi. Viņam ir kompleksi traucējumi. Smagākais – garīgās attīstības traucējumi. Vīra vardarbības dēļ nācās izšķirties un turpināt cīnīties vienatnē. Viegli nebija, rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Inese Platmane.

Ineses meitai bija pusotrs gads, kad konstatēja autismu. Dažu nedēļu laikā šī slimība meiteni "apēda". Par diagnozi sieviete uzzināja, kad jau gaidīja dēlu. Un tad ģimenes dzīvē sākās melnā strīpa. Stresa dēļ sākās priekšlaicīgas dzemdības. Dēls piedzima neplānotās mājdzemdībās bez medicīniskā personāla palīdzības, kā rezultātā viņš guva smagu dzemdību traumu – smadzeņu bojājumu. Pēc diviem mēnešiem pati Inese nonāca reanimācijā –  sākās cukura diabēts. Un viņa iekrita tā saucamajā diabētiskajā komā.

"Īsā brīdī mēs kļuvām par trīs invalīdiem vienā mājsaimniecībā. Nebija laika atslābt, vienkārši nācās savākties."

Inese divus gadus cīnījās, lai dēlam uzstādītu diagnozi, jo bez tās netika piešķirta invaliditāte. Sākotnēji diagnoze īsti nebija uzstādīta. Tikai veselības problēmu uzskaite. 

Runājot par sievietes vīru, sākumā viņam bija kauns par saviem bērniem, bet pēc tam kļuva par grūtu. No viņa puses pret ģimeni sākās gan emocionālā, gan fiziskā vardarbība. Inese nolēma aiziet. Pagāja 13 mēneši, kamēr viņa to izdarīja. Bet visu šo laiku zināja, ka noteikti ies prom. Un aizgāja nekurienē, ar diviem slimiem bērniem, bez finansiālās bāzes.

Aizejot no bērnu tēva, iestājās klusums un miers, bet tanī pašā laikā Inesei pilnīgi tika nogriezta jebkāda sociālā dzīve, jo viņa visu laiku aprūpēja bērnus.

"Es esmu domājusi, kurš ir tas tilts, no kura nomesties kopā ar bērniem. Žēl viņu palika. Es sapratu, ka viņiem vēl dzīvot un dzīvot."

Trīs gados Inese sevi pilnīgi iznīcinājusi. Par iespēju audzināt savus bērnus viņa samaksāja lielu cenu, un cena tam ir vientulība. Paiet nedēļas, kad, izņemot terapeitus, viņa nav runājusi ne ar vienu pieaugušo. Nākas dzīvot savā mikro pasaulē. Un Inese ļoti labi saprot tos cilvēkus, kuri negrib viņu redzēt savā kompānijā. Tie, kuri nākuši ciemos, viņiem vienu reizi ar redzēto un dzirdēto ir pieticis...

Neskatoties uz visām grūtībām, Inesi priecīgu un laimīgu dara tas, ka viņa katru dienu redz progresu savam darbam, rūpējoties par bērniem. Meitai ir acīmredzama izaugsme, un ir visas cerības, ka viņa spēs integrēties sabiedrībā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt