Ārsti jau laikus ievietoja viņu slimnīcā, jo medicīnas kartē pamanīja, ka 8. klasē Evai bijušas sirds problēmas: meitene bēgusi no vilkiem un lielas nobīšanas dēļ sirdī sākušies citi procesi. Īsi pirms dzemdībām sākās lielas sāpes. Ārsti teica, ka viss ir kārtībā un iedeva pretsāpju zāles, kuras nākamajā rītā vairs nelīdzēja un sāpes atjaunojās.
Dzemdību laikā bērns iesprūda, un dzemdību traumas rezultātā bērnam radās smadzeņu bojājumi. Ārsti savā ziņā to noslēpa. Tikai jauna daktere praktikante vēlāk pienāca un pateica, ka mēneša vecumā noteikti ir jāvēršas pie neirologa. Tā arī ģimene darīja.
"Divu gadu vecumā es jutu, ka meita nedara to, ko dara bērni viņas vecumā, un es sapratu, ka tas ceļš tomēr būs jāiet savādāks."
Bērnam ir garīga rakstura traucējumi. Par spīti visam, Eva cīnījās par sava bērna labklājību un deva visu iespējamo. Vēlāk, apvienojoties vecāku grupai, kuriem bija bērni ar invaliditāti, 2003. gadā dibināja biedrību "Cerību spārni", lai rastu iespēju palīdzēt viens otram ikdienas rūpēs.
