Kad Brīvnieku māju saimnieks Andris Actiņš 90. gadu sākumā no Rīgas atgriezās dzīvot un saimniekot sava vectēva zemē, viņš sāka ar apkārtnes sakārtošanu - sabrukušo dīķu atjaunošanu, mežu tīrīšanu.
Viņš stāsta, ka ainaviskās apkārtnes sakopšanu uzskatījis par savu sūtību. Pirms pieciem gadiem te uzstādīts "Zemnieku spēka akmens", pieminot zemnieku nemierus, nu atklāta dabas taka. „Ziedonim ir vārdi – Latvija ir brīnumskaista zeme, šo skaistumu ir jāprot parādīt. Es arī saskatīju, ka te ir skaistums - pats sev, bērniem, mazbērniem. Biznesa projekts tas te nekad nav, brīvi visiem cilvēkiem, kam tas patīk. Šeit pulcējas cilvēki ar labām domām. Un nu tā taka te ir tapusi,” par paveikto stāsta Actiņš.
Pūce ir Brīvnieku māju simbols, šis putns savulaik dzīvojis mājas bēniņos, tāpēc arī ieausts mājas karogā un nu 26 dažāda lieluma Rīgas amatniecības vidusskolā tapušas pūces radušas savu vietu takas apkārtnē. Tāpat kā 12 dažādu citu putnu tēli.
Prieku par taku jau pauduši tās apmeklētāji. „Es nezinu, vai citām tautām ir tik dziļi dvēseliski iekšā putni. Tas ir vienkārši fantastiski,” saka Guna Rukšāne un viņu papildina Jānis Rukšāns: „Tas ir ļoti patīkami, ka ir arī tādi saimnieki, kas domā ne tikai par savu kapeiku, ne tikai par to, kā piepildīt savu kabatu”.
Pūce kā gudrības simbols labi papildina latvju zīmes, ko uzstādīšanai šajā takā izvēlējies Latvijas Dievturu sadraudzes vadītājs Valdis Celms. Viņš vērtē, ka pastaiga pa Brīvkalnu taku sniedz ne tikai labu atpūtu, bet vairo arī spēku. „Es šo dabas taku redzu kā nozīmīgu soli latviskās garīgās jeb latviešu nacionālās reliģijas atjaunojumā, atdzimšanā,” norāda Celms.
Takai un dīķu sakārtošanai piesaistīti arī Eiropas fondu līdzekļi, tomēr saimnieks smej, ka lielākoties te noracis savu lauksaimniecībā sapelnīto naudu, jo Brīvniekos nu jau vairāk nekā 10 gadus saimnieko bioloģiski, audzējot gaļas liellopus, aitas, nodarbojoties ar biškopību.
