Senā kulinārija, amatniecības prasmes un kara māksla ir tikai neliela daļa no seno latgaļu vēsturiskajām liecībām, ko Dagdas novadā rekonstruē biedrība “Kroma kolna bruoleste”. Laikam ritot, senās Latgales vēsturiskais novads ir mainījis ne vien robežas, bet arī ieguvis bagātīgu kultūras mantojumu, tādēļ vairāk kā 20 entuziastu to pēta un nodod tālāk, organizējot dažādus tematiskos pasākumus.
“Mums ir jāzina savas saknes, cik mēs bijām kādreiz stipri vai vāji, ko mēs pratām uzcelt, zobenu izkalt, kā mēs stāvējām par savu zemi, cik tā mums bija svarīga, tagad neviens ar to nenodarbojas”. Tā saka Aleksandrs Lubāns, biedrības “Kroma kolna bruoleste” vadītājs.
Biedrība “Kroma kolna bruoleste” savu darbību uzsākusi pērn, taču kluba dibinātājs Aleksandrs ar savu ideju par 9. gadsimta latgalieša dzīvesveidu apkārtnes vīrus iedvesmojis jau gadu pirms tam. Šobrīd domubiedru grupā ir ne tikai virsaitis, bet arī savs karodznieks, pavārs, kalējs un pat bitenieks.
Viens no pēdējiem pasākumiem, kas noticis pašā Kroma kalnā, ir seno amatniecības un kara mākslas prasmju demonstrējumi. Kaut gan laika apstākļi nelutināja, tomēr sanākušie steidza izmēģināt ne tikai izšaut ar loku vai uzģērbt īstu bruņuvesti jeb kaļčugu, bet arī piedalīties īstā karagājienā.
Domubiedru grupas vadītājs Latgales vēstures pētīšanas un atdarināšanas procesā iesaistījis arī ģimeni. Jaunākā meita Džeina parasti spēlē kokli vai atbild uz interesentu jautājumiem par seno latgaļu tērpu darināšanu.
“Es gribu, lai visur tas izskanētu – tas Kroma kolna brolistes vārds, lai visur zinātu, ka manam tēvam ir tāda pils, ir tāda brāliste, kas atgādina seno laiku vēsturi”, saka Džeina Lubāne biedrības “Kroma Kolna bruoleste” dalībniece.
Savas neilgās darbības laikā biedrība “Kroma kolna bruoleste” senā latgalieša dzīvi jau paspējusi rādīt pat aiz valsts robežām, kur netrūkst intereses par senču tradīcijām. Šogad brālība plānojusi doties uz Braslavu, kur savas zināšanas par senajiem arodiem rādīs ne tikai baltkrieviem, bet arī turienes latgaliešiem.
