Zemnieku saimniecība „Muižgaļi” atrodas Vārves pagastā, pavisam netālu no Ventspils. Andis Vītolbergs un viņa dzīvesbiedre Vita kļuva par lauksaimniekiem tad, kad atguva dzimtas īpašumu. Vita rāda fotogrāfijas, kas izliktas pie gaiteņa sienas un atceras saimniekošanas pirmsākumus padomju laiku fermā: „Tādas baltas ķieģeļu ēkas, kas tagad daudzviet stāv pussagruvušas. Diezgan ilgi mēs tā strādājām. 1997. gadā vīrs aizbrauca uz ASV mācīties. Atgriezās mājās ar pilnīgi citām idejām. No viena gala pats visu iekšpusi fermai izārdīja. Palaidām govis brīvā turēšanā, tā Latvijā vēl nebija.”
Fotogrāfijas, ko te rāda arī tūristiem un siera degustētājiem, ir uzskatāms piemērs, kā viss pārtapis par ļoti mūsdienīgu bioloģisko saimniecību. Govis brīvi pārvietojas pa fermu un nav ierobežotas. Viņu pašsajūtu un citus būtiskus rādītājus, piemēram, kad laiks uzsākt sēklošanu, uztver datorsistēma, bet slaukšana notiek ar robota palīdzību. Šādos apstākļos turētās piena devējas var saukt par laimīgajām govīm, no kurām izslauc laimīgu pienu.
2004. gadā saimniecību pilnībā pārbūvēja. Pēc vairākiem gadiem, kad kritās piena cenas, saimnieki meklēja iespējas, kā atdot paņemto kredītu, tad arī radusies doma par siera ražošanu.
Pieredze siera gatavošanā iegūta gan Holandē, gan Igaunijā. Ceļš līdz modernai bioloģiskajai saimniecībai nav bijis vienkāršs, gluži tāpat kā iespēja sertificēt bioloģisko sieru, kas tiek saražots bez konservantiem un mākslīgām piedevām, atklāj saimnieks Andis Vītolbergs: „Tavas pļavas, lauki, ar ko tu gatavo lopiem barību - pirmajā gadā nosertificē tās. Otrajā gadā nosertificē pienu, kas iegūts no bioloģiskām pļavām. Kad esmu ieguvis pienu, tikai tad es varu sertificēt sieru, process ir ļoti dārgs un ilgs.”
Sertificētais bioloģiskais klasiskā tipa puscietais siers tirgū nonāca tikai šī gada sākumā: „Bija, piemēram, problēmas ar pārklājumu, kas ir apvalks puscietajam sieram, ko klājam virsū, tam bija viela, kas nedrīkst būt bioloģiskai saimniecībai. Dabūjām pasūtīt no Holandes.”
Visi klasiskie sieri ir bioloģiski, bet, līdzko tiem pievieno garšvielas, šis statuss tiek zaudēts, skaidro siera meistars: ”Ar garšvielām nav [vienkārši], jo ir problēmas iegūt bioloģiski sertificētas garšvielas, tad jāpasūta no Vācijas vai citās valstīs. Pašiem audzēt un sertificēt garšvielu audzēšanas saimniecību nav ne lēti, ne vienkārši. Šis siers būs ar amoliņu, arī tas nebūs bioloģiskais, jo amoliņš nav sertificēts.”
Siera gatavošanai vajadzīgās iekārtas īpašnieki atveda no Holandes. Sieru Muižgaļu sierotavā gatavo pats saimnieks. Pēc vairākām darba stundām viņam pievienojas meita Guna.
Puscietajam sieram plauktos jānostāvas vismaz divus mēnešus. Pēc astoņiem mēnešiem to var saukt jau par cieto sieru. Vītolbergu siers ir iekarojis galvaspilsētas tirgu. Siera meistars gan piebilst, ka pircējiem vēl ir jāpierod pie augstās cenas, kas pēc eiro ieviešanas izskatās vēl vērtāka. Latvijā līdz šim ir sertificēti dažādi bioloģiskie sieri, taču Vītolbergu puscietais pagaidām ir vienīgais, to Latvijas Radio apstiprināja viena no sertifikācijas institūcijām „Vides kvalitāte”.
