Varis Vilcāns – skursteņslauķis ar 57 gadu stāžu

Vairāk nekā 70 gadi un joprojām "dzīvo" pa jumtiem kā Karlsons? Jā, skursteņslauķis Varis Vilcāns jau 57 gadus strādā par skursteņslauķi un viens pats strādā savā skursteņslauķu birojā.

Šķiet, Latvijā ir tikai viens cilvēks, kas vēl dzīves laikā iemūžināts skulptūrā.

„Mūrnieks un skursteņslauķis” atrodas Rīgā, Grīziņkalnā, Mūrnieku un Matīsa ielas skvērā. Mūrnieka līdzinieks dzīvē ir Latvijas dižais aktieris Kārlis Sebris, bet skursteņslauķa prototips -Varis Vilcāns.

Pieci.lv korespondents ar Vari Vilcānu tiekas viņa birojā Mūrnieku ielā. Tā ir neliela izmēra mājiņa iekšpagalmā, uz tās sienas esoša plāksne ar uzrakstu  - Skursteņslauķa namiņš. Izrādās, ka šeit ir ne tikai Vara birojs, bet lēnām top arī paša veidots, skursteņslauķiem veltīts muzejs.

Varis lielāko dzīves daļu pavadījis kā skursteņslauķis, jo, esot tikai 18 gadus jauns, sāka strādāt šajā amatā. „Man tēvs bija skursteņslaucītājs. Kad saslima, palūdza man aiziet palīgā uz kādu nedēļu. Tas bija 57 gadus atpakaļ. Un tā tas arī aizsākās,” viņš šķetina atmiņu kamolu.

Kā izrādās, skursteņslaucītāju amata brālība ir senākā brālība Latvijā. Jau 276 gadus tie strādā uz Latvijas jumtiem un gādā par to, lai ziemā mūsu mājokļos būtu ne tikai silts, bet arī droši.

Vara ģimenē skursteņslauķa amats tiek pārmantots jau vairāk nekā pusotru gadsimtu. Varis stāsta, ka agrāk par skursteņslauķi kļūt no malas nemaz nav bijis tik vienkārši, jo parasti par jaunajiem darboņiem tika izraudzīti radinieki. Turpināt šo tradīciju Vilcānu ģimenē gan nebūs iespējams, jo Varim ir tikai meitas.

„Man bija tēvs skursteņslaucītājs, nostrādāja 24 gadus. Onkulis 49 gadus, vēl tēvam brālēns arī 24 gadus, brālis tikai trīs nostrādāja. Bet kopā pa maniem radiniekiem sanāk 100 gadu un mani 57 klāt. Tā kā 157 gadi, neteiksim, ka pēc paaudzēm, bet…”, stāsta meistars.

Kaut gan Varis Vilcāns ir jau pieklājīgā vecumā, viņš joprojām ir aktīvs velosipēdists. Uz pleca uzkarot tīrāmos instrumentus un trepes, viņš katru reizi ar velosipēdu dodas tīrīt skursteņus. Tāpat Varis izmanto arī daudz modernākas tehnoloģijas, piemēram, planšetdatorā pārskata e-pastus. Tieši šis gada brīdis skursteņslauķiem ir visdarbīgākais, jo, kā jau katru gadu, cilvēki skursteņu tīrīšanu atstāj uz pēdējo brīdi.

„No augusta beigām līdz Jaunajam gadam, parasti ir vissmagākais. Tas ir, lai kā gribētu, jebkuru gadu. Jūs man tagad zvanījāt, bet man bija vienu brīdi tā, ka katras trīs minūtes kāds zvana. Es pat nespēju atbildēt. Un ir pat tā, ka jāslēdz ārā mobilais, lai netraucē. Netīras rokas un vēl visu laiku jārunā,” stāsta Varis.

Pēc noteikumiem, lai samazinātos ugunsgrēka iespējamība, skurstenis būtu jātīra divas reizes gadā - pirms apkures sezonas un sezonas vidū. Taču Varis stāsta, ka realitātē skursteņi tiek tīrīti, labi ja vienreiz gadā. Tam iemesls ir gan naudas trūkums, gan, kas interesanti, Rīgas namu pārvalde:

„Tagad ir situācija tāda, ka tagad ir „Apvienotā Rīgas namu pārvalde”, un viņi neļauj tīrīt skursteņus tādās mājās, kur mājas ir parādā par īres maksu, siltumu. Neatkarīgi pat no tā, ka ugunsdzēsības noteikumos ir stingri pateikts, ka ir jātīra divas reizes gadā.”

Varis savā mūžā ir iztīrījis tūkstošiem skursteņu. Arī šobrīd daudz namu Rīgā ir ar krāsns apkuri, tāpēc darba netrūks vēl ilgi. Interesanti, ka tehnoloģija, kā tiek tīrīti skursteņi, neko daudz nav mainījusies kopš pirmsākumiem. Vaicāts, vai patiesība, ka viņš esot bijis uz katra Vecrīgas nama jumta, Varis pasmejas, sakot, ka žurnālisti, viņu intervējot, bieži vien izskaistina viņa sacīto.

„Nu, Vecrīga nav gluži mans rajons. Drīzāk šis, Stacijas un Grīziņkalna. Es esmu diezgan daudz strādājis Vecrīgā, kaut kur internetā parādās. Man jau tur arī parādās, ka man esot bijuši pieci infarkti un es vēl pa jumtiem. Tā nu nav, viens infarkts bija, bet kāds tur sarakstījis aplamības. Katrs žurnālists pa savam, lai izskaistinātu manis sacīto,” Varis iemet akmentiņu žurnālistu lauciņā.

Bet Vara dzīve nav tikai dzīvošana pa jumtiem kā Karlsonam. Viņa aizraušanās ir metāldarbi, tāpēc pats mājās kaļ skursteņslauķa pogas. Bez tam nodarbojas arī ar diviem sporta veidiem:

„Juvelierdarbi ir. Tad vēl drusciņ aizraujos, kādus pāri par 20 gadus ar loka šaušanu. Esmu sporta meistars loka šaušanā. Kad likvidējās „Dinamo” sporta biedrība, tad es arī beidzu. Man viens no tiem, kas ieviesa Latvija loka šaušanu, ieteica nodarboties ar šautriņu mešanu. Un ar to arī es jau nodarbojos vairāk nekā 25 gadus.”

Atvadoties no Vara, žurnālists paberzē viņa skursteņslauķa mundiera pogu - cerot sagaidīt laimi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt