Valmierieši kopā ar ukraiņiem izgatavojuši 400 ierakumu sveces Ukrainas armijai

Šonedēļ uz Ukrainu nosūtītas vairāk kā 400 ierakumu sveces, kas tapušas Valmieras jaunatnes centrā "Vinda", tās gatavoja gan paši "Vindas" dalībnieki, gan Valmierā šobrīd dzīvojošie ukraiņi, gan arī tie, kas vēlējās dot savu artavu, lai palīdzētu Ukrainai.

Ierakumu sveču darbnīca Valmierā
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Jaunatnes centra "Vinda" direktora pienākumu izpildītāja Agija Veinberga stāstīja, ka šī iecere – gatavot ierakumu sveces Ukrainai – radusies mūsu valsts svētku laikā.

"Jo mēs zinājām, ka mēs svinēsim gan 11., gan 18. novembrī, kur godinot mūsu aizstāvjus un noliekot svecītes cieņas pēc, zinājām, ka būs šie vaska atlikumi, kas ir ļoti, ļoti svarīga izejviela, lai veidotu šīs ierakumu sveces," stāstīja Veinberga. "Ņemot vērā to, ka mūsu fantastiskie pulciņi jau bija veidojuši iepriekš no tiem atlikumiem, kurus mēs bijām savākuši, tad mums radās ideja, ka ir jāuztaisa arī plašāks pasākums, un šie mūsu valsts svētku sveču atlikumi jāliek lietā. Milzīgs paldies Valmieras Viestura vidusskolai, kura visus savu svētku sveču atlikumus atveda pie mums; un bija ļoti, ļoti atsaucīgi arī iedzīvotāji, – gan mūsu audzēkņi nesa, gan audzēkņu vecāki un arī nesaistīti cilvēki bija tie, kas nesa pie mums un ziedoja."

Ar to, kas vēl ir vajadzīgs, lai taptu šīs sveces, iepazīstina jaunatnes centra "Vinda" direktora vietnieks Pēteris Dūnis.

"Trīs galvenās sastāvdaļas ir tīras skārda bundžiņas, gofrētais iepakojuma kartons un, protams, sveču vasks," skaidroja Dūnis. "Tas pats sākums ir tāds, ka mēs varam to pildījumu ļoti blīvi uztaisīt no gofrētā kartona; jo blīvāks viņš ir, jo ilgāk viņš degs – smuki sapildīsies ar vasku. Sagatavojam arī sveces dakti, kas ir garāks kartoniņš un sākam vienkārši rullēt viņu virsū un, jo stingrāk mēs sarullējam, jo labāk. Nu un tāds te apmēram ir gatavs jau vaska pildīšanai."

Šīs it kā vienkāršās sveces tomēr arī deg diezgan ilgi.

"Šobrīd tās, kas mums ārā ir izliktas, tās jau mums kādas četras vai piecas stundas deg," norādīja Dūnis. "Un principā kādām 10 stundām viņām vajadzētu degt. Labums tāds, ka viņas nopūš un tāpat kā parasto svecīti var atkal iededzināt un izmantot tālāk."

Krista ir viena no sveču darbnīcas dalībniecēm un atzīst, ka, tās gatavojot, arī piedomā, kam tās noderēs.

"Tiem bēgļiem, lai aizsūtītu uz Ukrainu. Lai viņi varētu tos ēdienus [pagatavot] vai vienkārši sasildīties pie uguns un gaismas," stāstīja Krista. 

Līdzīgās domās ir arī Gerda, kura atbraukusi no Matīšiem.

"Gribu kaut kā palīdzēt Ukrainai – nu cik var, tik jāpalīdz Ukrainai, kaut vai šādi ļoti labi palīdzēt, kādu naudu noziedot – katrs palīdz, kā var," teica Gerda.

Sveču gatavotāju vidū arī vairākas ukraiņu sievietes, kuras tagad kara laikā mājvietu radušas Valmierā.

Jūlija Grobačova stāsta, ka viņu visvairāk aizkustina tas, ka sveču darbnīcā ir tik daudz bērnu, kuri šo darbu veic ar aizrautību, un tas liecinot, ka arī viņiem ir gan sapratne, gan līdzjūtība.

"Tas ir ļoti labs darbs – palīdzēt, un katrs var palīdzēt, kā viņš var," sacīja Jūlija Grobačova.

Savukārt Ukrainas Mazo pilsētu asociācijas izpilddirektore Oksana Kiriljuka, kuras mājvieta arī šobrīd ir Valmiera, stāsta, ka šurp nākusi, lai redzētu, kā top šīs sveces, jo šī jau nav pirmā reize, kad jaunatnes centrā gatavotās sveces ceļo uz Ukrainu.

"Visiem liels paldies, ka palīdzat! Es vienmēr esmu teikusi, ka Latvija ir maza zeme ar lielu sirdi, un cilvēki ir ļoti labestīgi, protams, kad viņi gatavo šīs sveces, es redzu, ka viņi šajās svecēs ieliek daļu no savas sirds un roku siltuma un, kad mūsu karavīri ierakumos sildīsies, uguns arī degs vēl spožāk," novēlēja Oksana Kiriljuka.

Gandarījums par paveikto, protams, arī pašiem sveču darbnīcas dalībniekiem. Jaunatnes centra "Vinda" direktora pienākumu izpildītāja Agita Veinberga stāstīja, ka atsaucība ir bijusi ļoti liela.

"Ģimenes ar bērniem un pieaugušie, kuri vienkārši nāk un ir atraduši laiku un dara to kopā ar mums, – aizkustinoši, jo, manuprāt, mums šeit komfortablos apstākļos siltumā darīt un veltīt pāris stundas no sava brīvā laika, lai izdarītu labu darbu, – tas vienkārši ir gan sirdssilti, gan patīkama tā apziņa, vakarā ejot gulēt, tu esi izdarījis kaut ko ļoti labu," atzina Veinberga. "Novēlam veiksmīgu ceļu šoferītim, kurš sveces ved uz Ukrainu, un priecājamies par to, ko esam paveikuši."

Bet "Vindā" saka – ar šo nekas nebeidzas: krāsim bundžas, sveču atlikumus un, kad viss būs nepieciešamā daudzumā, būs atkal darbnīca.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti