Okupācijas laika aculiecinieces atmiņas
Tik piesātināts mūžs, kāds viņai, ir reti kuram. Viņa piedzīvojusi gan padomju, gan vācu okupāciju. Valentinei Lasmanei liktenis bija lēmis doties pāri Baltijas jūrai un pamest Latviju uz visiem laikiem. 98 gadus vecā Valentine Lasmane dzīvo Stokholmā .
Kad 1940. gada 17. jūnijā Latgalē iebrauca padomju tanki un sākās okupācija, Valentine bija Latvijas otrā malā. Filoloģijas studente Jūrmalciemā vāca materiālus studiju darbam. Par notikušo vēstījis radio kādas mājas logā. Valentine sākusi raudāt.
„Nāk laukā no netālu esošā sakņu dārza veca tantiņa. „Meitiņ, ko tu raudi?” Es saku: „Latvijas vairs nav, nāk iekšā krievs.”. Man jau Latvija pazudusi ir,” atminās Valentine Lasmane.
Braucot atpakaļ uz Rīgu, viņa Liepājā redzēja daudz smago mašīnu ar Latvijas armijas karavīriem, kuri gaidījuši pavēli rīkoties.
Padomju režīma represijas 1941. gada 14. jūnijā Valentines ģimeni neskāra, bet ap to laiku viņa iesaitījās pagrīdes kustībā, kas pretojās Latvijas okupācijai. Kad padomju varu nomainīja vācu okupācija, jaunā skolotāja strādāja Malnavas lauksaimniecības vidusskolā. Tur vācu armija ierīkoja štābu. Kā ļaunu murgu Valentine atceras kādu dienu 1941.gada rudenī. Skolotāji un vācu virsnieki kopīgi ballējušies, bet internātā risinājās baisas lietas.
„Tie vācieši, kas tur nedzīroja, tie dzīroja ar vecākiem skolniekiem. No mūsu klases, no otras klases. Viena grupiņa, ko viņi bija salasījuši. Un Malnavā bija tā sauktie vīna pagrabi, jo viņi paši taisīja vīnu un pagrabos tās vīna mucas stāvēja. Vāciešiem bija atslēgas. (..) Kad tie puikas bija kārtīgi piedzēruši, naktī, tad visi vesti uz Kārsavas pusi, kur tāds paliels kalniņš. Tur bija savesti Kārsavas žīdi. Puikām bija sadotas šautenes un puikas šāva žīdus,” stāsta Lasmane.
Kad brieda otrreizēja padomju okupācija, 1944. gadā Valentine palīdzēja organizēt bēgļu laivu kustību pāri Baltijas jūrai. Arī pati mēroja riskanto ceļu uz Zviedriju, jo vācieši viņu meklēja. Valentine Lasmane Zviedrijā nodzīvojusi visu mūžu. Mācījusi zviedriem latviešu valodu, rakstījusi grāmatas un dokumentējusi laivu bēgļu liecības.
