Valentīne Lasmane - 2013. gada PBLA balvas laureāte

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) biedru organizācijas 2013. gadā PBLA balvu piešķīrušas Valentīnei Lasmanei Zviedrijā par Latviešu Centrālās padomes darbības un 1944./1945. gada bēgļu laivu kustības dokumentēšanu, par ilggadēju latviešu valodas un kultūras kopšanu, informēja PBLA un Zviedrijas Latviešu apvienības pārstāve Austra Krēsliņa.

Lasītājiem Valentīnes Lasmanes vārds nebūs svešs, viņa joprojām bieži publicē rakstus, naski uzraksta par Stokholmas latviešu sarīkojumiem vai recenzē kādu grāmatu.  Viņas lielais devums latviešu vēstures bibliogrāfijā ir ar nosaukumu „Pāri jūrai" (1990), kur sakopotas bēgšanas aculiecinieku liecības. Šai sakarā viņa arī intervēta un devusi padomus Zviedrijas televīzijas garfilmai „Pēdējā laiva uz Jūrkalni" (Sista baten till Jurkalne), kas iznāca 2001. gadā Ulles Hegera (Olle Hager) režijā.  Filma Zviedrijas televīzijā rādīta trīs reizes, kā arī demonstrēta Norvēģijā, Somijā un Latvijā.

Valentīne Lasmane arī atkārtoti sniegusi intervijas par šo latviešu vēstures posmu Zviedrijas laikrakstos un sadarbojusies ar Latvijas pētniekiem, kas interesējušies par trimdu, bet, kas varbūt pats svarīgākais, - viņa par šiem vēstures tematiem mācījusi un stāstījusi latviešu jauniešiem un skolas bērniem. Runa ir par vairākām paaudzēm latviešu jauniešu gadu desmitu gaitā, kas no viņas stāstiem guvuši priekšstatu par visnotaļ būtiskām Latvijas vēstures norisēm, kas latviešu jaunajai paaudzei ļāvis labāk saprast iemeslus un apstākļus, kādēļ ir šī tautas daļa, kas kā svešinieki dzīvo ārpus Latvijas.

Valentīnes Lasmanes spalvai pieder arī mācību grāmata zviedriem, kas vēlas iemācīties latviešu valodu – „Larobok i lettiska" (Mācību grāmata latviešu valodā, 1980), bieži izmantota un arvien vēl aktuāla, līdz ar latviešu valodas gramatikas grāmatu zviedru valodā – „Oversikt over lettisk gramatik" (Latviešu gramatikas pārskats, 1980).  Abas mācību grāmatas joprojām lieto gan universitātē un pieaugušo izglītības kursos, gan arī privāti.  Šīs grāmatas divos iespiedumos izdotas atkārtoti. Bet pedagoģe Lasmane arī sastādījusi grāmatu  „A Course In Modern Latvian" (izdevējs - Amerikas latviešu apvienība, 1985) un Latviešu-zviedru sarunvārdnīcu (1993).

Daudz būs to zviedru, kas dažādu iemeslu dēļ gribējuši iemācīties latviešu valodu un, ar galvas mājienu atpazīdami Valentīnes Lasmanes vārdu, atcerēsies, kā gājuši pie viņas to darīt.  Taču jau bēgļu nometnēs Zviedrijā viņa no pašiem pirmsākumiem strādāja par skolotāju ar latviešu bēgļu bērniem. 

Ar laiku radās doma par vasaras skolu un Lasmane bijusi viena no Eiropas Vasaras skolas (EVS) ierosinātājām, tās pamatlicēja, un skolotāja.  Viņa arī mācījusi Minsteres Latviešu ģimnāzijā (MLĢ) 1983./84. gadā, kur vadīja valodas mācības gan abitūrijas klasei, gan latviski nepratēju klasei.

Arī Valentīnes Lasmanes darbs latviešu kulturālajā un sabiedriskajā jomā ir ievērojams.  Viņa ierosināja un noorganizēja Rūdolfa Blaumaņa piemiņas plāksnes izveidošanu un svinīgo atklāšanu Blaumaņa nāves vietā Puhkaharju sanatorijā Somijā 1988. gadā ar dalībniekiem no Francijas, okupētās Latvijas, Zviedrijas un Somijas.  Viņas iniciatīva bija 1996. gadā ierosināt un nodibināt Annas Dagdas piemiņas fondu, kuru viņa vēlāk arī vadīja.  Viņas pārraudzībā tika izdoti Annas Dagdas kopotie raksti (2001-2005).  Annas Dagdas piemiņas fonds joprojām pastāv un darbojas Latvijā, ik gadu apbalvojot jaunus dzejniekus.

Valentīne Lasmane tulkojusi igauņu autora R. Kolka vēsturisko romānu „Pagastveču mantojums" no zviedru valodas latviski, kā arī Ulles Hegera (Olle Hager) vēsturisko romānu „Smieties tu varēsi Sibīrijā" (1994).

Politiski nozīmīgs darbs bija okupētajā Latvijā apcietinātajai Lidijai Doroņinai panākt patvēruma tiesības Zviedrijā.  Lidiju Doroņinu apcietināja 1983. gadā un Lasmane par viņu iestājās pie Zviedrijas imigrācijas departamenta, sadarbojoties ar „Amnesty International" grupām Francijā un Norvēģijā, ar baptistu centru ASV, PBLA un citām organizācijām. 1990. gadā Lidija Doroņina varēja atbraukt uz Zviedriju un plaši stāstīt par savu pieredzi.

Valentīne Lasmane ir bijusi aktīva daudzās Zviedrijas trimdas organizācijās, piemērām, Mākslas veicinātāju biedrībā (sekretāre 1980-82), Baltiešu Institūtā (latviešu nodaļas palīdze konferencēs 1980-92), Baltiešu humānistu apvienībā (latviešu sekcijas vadītāja 1988-2001) un gleznotāja Valdmaņa fonda valdē. Viņa Zviedrijas Latviešu pensionāru biedrībā referējusi par Aleksandru Čaku, V. Ginteru, Jāni Klīdzēju un par trimdas attīstību, darbojusies Latviešu palīdzības komitejā, Latviešu Nacionālajā fondā u.c.  Viņa raksta apskatus un recenzijas par Zviedrijas latviešu sarīkojumiem laikrakstā „Brīvā Latvija".

Valentīne Lasmane ir dzimusi 1916. gadā un vēl 97 gadu vecumā darbojas Zviedrijas latviešu sabiedrībā un bauda gan senāko trimdinieku, gan to latviešu, kas pēdējos gados ieceļojuši Zviedrijā, dziļu cieņu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti