Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Rosina nodokļu atvieglojumus aizstāt ar pabalstiem

Vāc ziedojumus valmierietim Robertam Jurkam

Vāc ziedojumus valmierietim Robertam Jurkam

Valmierietim Robertam Jurkam gada vecumā diagnosticēja bērnu cerebrālo trieku. Lai gan ārsti prognozēja, ka puisis nekad nerunās un nestaigās, smags darbs un nepadošanās ļāvusi pierādīt pretējo - Roberts ne tikai runā, bet patstāvīgi spēj arī pārvietoties. Nākamgad jaunietim plānota kāju operācija Minhenē, kurai patlaban labdarības fondā  “BeOpen” tiek vākti ziedojumi.

Valmierietis Roberts Jurka šogad absolvēja Valmieras Viestura vidusskolas teātra klasi. Tagad ikdienu viņš pavada mājās, kā pats teic, pelnītā atpūtā. Tas gan nenozīmē, ka dienas puisis aizvada bezdarbībā - Roberts mācās valodas, dzied, seko līdzi notikumiem Latvijā un pasaulē, lasa grāmatas un palīdz omei mājas darbos.

Kopā ar tēti Intu, kas ir arī puiša asistents, Roberts regulāri dodas pastaigās, apmeklē trenažieru zāli un baseinu, lai attīstītu savas fiziskās spējas. Tas ir svarīgi, gatavojoties nākamgad gaidāmajai kāju operācijai Minhenē un rehabilitācijai pēc tās.

“Kad Robertam bija 9 gadi, tad bija pirmā lielā, nopietnā operācija. Viņam bija tādi vairāki griezumi, muskuļu griezumi, kur pagarināja saites. Tas bija tāds smags periods. Tagad Roberts izaudzis lielāks, un ir nepieciešama operācija. Šī pati muskuļu pagarināšana,” stāsta Roberta tētis Ints Jurka.

Kāju operācijai Minhenē nepieciešami 13 tūkstoši eiro. Ģimenei šādu līdzekļu nav, tāpēc viņi lūdz līdzcilvēku palīdzību. Lai atbalstītu Robertu, Valmierā jau aizvadīta labdarības spēle florbolā, bet Valmieras Viestura vidusskolā iestudēta labdarības izrāde “Sapnis vasaras naktī”.

Skolas laikā arī pats Roberts spēlēja teātri. To viņš darījis, lai izkoptu runas un uzstāšanās prasmes, kas nepieciešamas viņa sapņu profesijā.

“Es vēlos kļūt par žurnālistu, par sporta žurnālistu. Protams, es zinu, ka, tā kā līdz šim ceļš nebija viegls, tad arī līdz manam mērķim tas vēl tāls un sarežģīts. Bet es ceru, es zinu, ka man palīdzēs mani vecāki, un paldies par to viņiem, par šo atbalstu šajos 20 gados,” saka Roberts.

“Ir šī neatlaidība, mērķtiecība un tikai tad kaut kādu rezultātu var dzīvē sasniegt. Robertam piedzimstot, es jau nekad neesmu uzskatījis, ka viņš ir par kaut ko sliktāks vai kā. Tētis vienmēr ir bijis pret viņu prasīgs,” - tā Roberta tētis.

 Un tas ļāvis sasniegt savulaik neticamo - Roberts staigā un runā, lai gan ārsti prognozēja pretējo. Pēc kāju operācijas un rehabilitācijas puisis apsver iespējas studēt augstskolā, kas viņam būs jauns izaicinājums, bet pagaidām par savu lielāko izaicinājumu viņš sauc dziedāšanu duetā ar māsu, kas esot daudz grūtāk, nekā dziedāt vienam. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti