Viņa brāļa mazdēls Juris Celmiņš sola darīt visu, lai Hugo Celmiņa dzīve tiktu iemūžināta grāmatā. Un tam vajadzīgas pat detektīva iemaņas.
1886.gadā uzņemta fotogrāfija ir pirmā, kas ieved kuplajā Celmiņu dzimtā. Izcilajam valstsvīram un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem tobrīd ir deviņi gadi un jau kārtīgi ādas zābaki kājās.
Vēlāk Hugo Celmiņš, jau kā Mogiļevas guberņas Gorigorku zemkopības vidējās skolas audzēknis, neticami precīzi kartē uzzīmējis Aiviekstes apkaimi. Cīņās pret Bermontu Celmiņš devies Studentu rotas rindās kā sakaru virsnieks.
No agronoma palīga līdz zemkopības, ārlietu, izglītības ministram. Divreiz Hugo Celmiņš bija Ministru prezidents un četrus gadus arī Rīgas pilsētas galva. Ne mazāk slavena bija viņa pirmā sieva Marta – Latvijas Sarkanā Krusta Žēlsirdīgo māsu valdes priekšsēdētāja no dibināšanas dienas. 1937. gadā viņu izvadīja no Doma baznīcas.
1940.gada 11. oktobrī Hugo Celmiņu apcietināja. Savu nacionālo stāju Celmiņš nezaudēja arī cietuma kamerā un viņu sodīja ar nāvi Ļefortovas cietumā.
Lai stāsts par Hugo Celmiņu neaizietu līdz ar pārējiem dzimtas locekļiem, Juris Celmiņš sācis īstu detektīva darbu, dzenot pēdas senām fotogrāfijām, tiekoties ar cilvēkiem, kas pazina viņa ģimeni.
Hugo Celmiņa dzīvi Juris Celmiņš apkopos grāmatā. Tāpat kā Lāčplēša Kara ordenis, arī šī grāmata nebūs nopērkama. Tas būs viņa darbs, kas paliks Celmiņu dzimtā. Kā mūžīgs atgādinājums par tās saknēm Latvijas vēsturē.
