Sintija un Ivo ilgus gadus dzīvoja un strādāja Rīgā, bet uz Enguri pārcēlās Covid-19 pandēmijas laikā.
"Tobrīd mēs vēl īrējām dzīvokļus Rīgā, un tā brīža sajūtas bija tādas, ka likās – Rīgā viss notiek. Koncerti, teātri, pulciņi, ka tas viss ir Rīgā. Bet vienā mirklī mēs, attālinoties no tā brīža klišejiskajām pārliecībām, sapratām, ka, pirmkārt, Rīga [no Engures] nav tik tālu – ja vajag, mēs vienmēr varam uz to nokļūt. Un, otrkārt, kas arī tagad ir pierādījies, tieši mazajiem bērniem bērnudārza jautājums šeit ir ļoti viegls. Te ir ārkārtīgi labs bērnudārzs ar jaukām audzinātājām," stāstīja Ivo.
Ivo ikdienā jau 20 gadus vada savu uzņēmumu – sniedz uzņēmējdarbības biznesa konsultācijas par centrālās siltumapgādes katlu māju izbūvi, rekonstrukciju, centrālās siltumapgādes sistēmu uzlabošanu, arī par energoefektivitātes pasākumiem.
Ideja par ģimenes biznesu un ceptuvi "Kukul" radās, jo Sintijas mamma Elita Kvasova jau 30 gadus cep maizi. Un jau pirms pieciem gadiem ģimene kopīgi darbojās savas mājas virtuvē – gatavoja un tirgoja astoņu dažādu veidu piparkūku mīklu. Ar laiku virtuve kļuva par šauru, tāpēc bija jāsāk īrēt telpas.
"Mammas dēļ principā šī ceptuve arī radās. To es savā bērnībā atceros ļoti spilgti, kā nāca maize no milzīgas krāsns. Es ļoti bieži ceptuvē atrados. Ko tad citu pēc skolas darīt, kā iet pie mammas un palīdzēt? Man bija arī savs mazais darbiņš – maizi pēc tam apsmērēt ar ūdeni, lai kārtīgi nostiprinās garoza," stāstīja Sintija.
"Tagad mēs ar savu darīšanu, Ivo ar savām zināšanām esam viņai mazliet, es teiktu, piepildījuši tādu kā dzīves sapni – darīt sev.
Viņa ir tā, kas labo mūsu kļūdas, ja mums kaut kas neizdodas. Viņa ir tā, kas radījusi unikālu speķa pīrāgu recepti, kas, manuprāt, ir vieni no garšīgākajiem Latvijā. Viņa ir tā, kas rada visu šo maizīšu iekšiņas, ja tā var teikt, un pieskata, lai tās vienmēr būtu vienādi labā kvalitātē. Un, iespējams, ka tieši viņas noslēpums ir tas, kādēļ cilvēki šeit brauc, stāv rindā un gaida silto cepienu," viņa vērtēja.
Iepērkoties ceptuvē "Kukul", klienti redz arī pašu maizīšu un maizes cepšanas procesu, un tagad arī Sintija pati, pateicoties mammas tālāk nodotajām zināšanām, cep maizi.
"Sajūta ir kolosāla. Katru reizi, kad atveru krāsni un izņemu šo svaigi cepto maizi, novērtēju formu, smaržu un garšu pēc tam, – tur ir tāda kā iemīlēšanās sajūta. Es tieši šodien to apzinājos tā kārtīgi, ka es beidzot viena pati, patstāvīgi, bez pieskatīšanas cepu maizi," lepojās Sintija, piebilstot: "Tagad es varu likt roku uz sirds un teikt, ka es visu protu. Ja vēl pirms mēneša teicu, ka ir lietas, ko neprotu, tad pēdējā mēneša laikā es divreiz nedēļā naktīs ar mammu kopā esmu mācījusies cept maizi, un to es esmu iemācījusies."
Tikmēr Ivo ģimenes biznesā aktīvi nodarbojas ar finanšu administrēšanu un piesaisti – dažādu projektu gatavošanu.
"Pirmo atbalstu mēs saņēmām no partnerības "Laukiem un jūrai", kas ir vietējā iniciatīvas grupa. Tālāk nonācu pie Lauku atbalsta dienesta, no kura mēs saņēmām Eiropas fondu līdzfinansējumu. Projekts bija par viesu izmitināšanas mītnes izveidi un nelielo ceptuvi, tur bija arī šis konditorejas ražošanas aprīkojums," stāstīja Ivo.
"Sākotnējā doma bija, ka cilvēki var piestāt, pa ceļam braucot, un paņemt līdzi no Engures maizi, līdzīgi kā kādā degvielas uzpildes stacijā. Tad tā ideja pārauga par daudz lielāku vietu. Esam uzbūvējuši viesu māju ar diviem apartamentiem," viņš norādīja.
Šovasar uzņēmēji ar sadarbības partneriem plāno atvērt arī mazo alus darītavu.
"Cenšamies būvēt to sīpolu pa kārtai, pa slānim. Pamats šobrīd ir viesu māja, ceptuve, un radās vienkārši tāda garām skrienoša doma, ka es varētu gribēt šeit liet arī alu, bet tādu, kas man pašam garšo. Citā dienā, pilnīgi nejauši runājoties ar manu šī brīža partneri Māri Kalniņu, pateicu, ka man ir doma ražot alu. Māris to dzirdēja un uzreiz atklāja – es arī gribu ražot alu, tas ir mans mūža sapnis," stāstīja Ivo.
Tās pašas dienas vakarā abi uzņēmēji vienojušies, ka ražos alu. Ir izveidota un izmēģināta jau pirmā alus recepte, iekārtas arī ir iegādātas. Lai gan izmaksas un dažādi ārējie apstākļi pasaulē strauji mainās, visi cerīgi skatās uz vasaras tūrisma sezonu, kad viesu izmitināšanai un maizes cepšanai papildus notiks arī alus ražošana.
Tāpat ceptuvei blakus izveidots arī veikals "Maize un māksla". Tā pagalmā veidojas jauna kultūrvieta, kur vasarā notiek dažādi pasākumi, koncerti, meistarklases un nelielas teātra izrādes.
