Pavasara gadatirgū Rēzeknē starp stādiem, lauku labumiem un amatnieku izstrādājumiem, ar sevi un saviem darbiem iepazīstina arī jaunā keramiķe Lība Ločmele. Lībai ir neliels galds, uz kura izvietoti šķīvji, krūzes, bļodas, karotītes, savukārt nelielā melnā koferī izkārtoti auskari.
Pie Lības galda pienākuši pircēji, kuri interesējas par izstrādājumiem.
“Tā ir rokām izgatavota keramika no akmensmasas un porcelāna, abas šīs masas tiek dedzinātas 1260 grādos, viņas ir izturīgākās no keramikas izejmateriāliem, ir visblīvākās, tās neuzsūc ūdeni, to visu daru pati, no akmensmasas virpoti trauki, no porcelāna leju formās”, rāda keramiķe Lība Ločmele.
Lība šobrīd cenšas doties uz tirdziņiem, pati gan jokojot atzīst, ka pircēju uzmanība mulsina, tomēr apzinās, ka klientiem ir svarīgs kontakts ar izstrādājumu autoru, tāpat tā ir laba iespēja saprast, ko par Lības gaumi domā citi.
“Man galvenais, lai trauks, paņemot rokās, ir patīkams, lai ir organisks, lai ņem un jūti, ka tev ir ērti un patīkami, tas ir tas pie kā es strādāju un meklēju formas. Man patīk pieklusināti toņi, nedaudz atdzīvinu ar zeltu un platīnu”, stāsta Lība.
Lība pēc pamatskolas devās uz Rīgu, kur tika padziļināti apgūta mākslas un keramikas joma.
“Es mācījos Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, pēc tam es studēju Latvijas Mākslas akadēmijā keramiku. Pirms tam man ar keramiku nekādas saiknes nebija, tas bija tāds spontāns lēmums, un ne mirkli neesmu to nožēlojusi. Atradu sfēru, kurā jūtos ļoti labi, un man ir prieks, ka es neesmu baidījusies sekot savām iekšējām sajūtām”.
Aizvadītajā gadā Lība, vēl pirms bija pabeigusi studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, piedalījās Viļakas novada pašvaldības organizētajā konkursā uzņēmējiem, kurā ieguva līdzfinansējumu, lai varētu iegādāties elektrisko krāsni. Tas bija atbalsts, lai uzsāktu savu darbību ar keramiku, un, kas jo īpaši svarīgi, savās mājās.
“Es visu astoņu studiju gadu laikā es meklēju iespēju atgriezties mājās, katra brīvā diena bija ceļā uz šejieni, man tas ir raksturīgi, ka es gribēju atgriezties. Protams, tas bija stimuls, ka es varēju darīt uzreiz, ka es nemēģināju Rīgā piestrādāt, tā bija iespēja pašai uzreiz sākt strādāt un attīstīties”.
Lībai testa režīmā ir izveidots interneta veikals, ar laiku ir iecere savus izstrādājumus piedāvāt arī ārpus Latvijas, paplašinot klientu loku, kuri novērtē roku darbu. Šobrīd Lība aktīvi dodas uz tirdziņiem un izgatavo izstrādājumus pēc individuāliem pasūtījumiem, vairāk darba ir pirms dažādiem svētkiem.
“Es jūtos droša, jo es zinu, ka man ir mana un drauga ģimene, kas mani atbalsta un palīdz, protams,tāds utopisks sapnis, ka es varu sevi nodrošināt pilnībā ar to, kas man ir tas tuvākais, bet es ceru, ka es tā varēšu, ļoti ceru, ka cilvēki apkārt to novērtē un būs ieinteresēti”.
Lība ar laiku, veicot darbnīcā remontu, vēlas pie sevis uzņemt arī tūristu grupas, rādot, stāstot un dodot iespēju arī pašiem, ko izgatavot. Šobrīd Lībai ir elektriskā krāsns, tomēr vēlētos arī malkas cepli, Lības tētis apsolījis, ka palīdzēšot tādu sarūpēt.
