Monopols

Veikalu "Latvijas Pērles" radītāja Elīna Eidmane: Viss, kas notiek, notiek uz labu

Monopols

Artūrs Miksons: Šobrīd pietrūkst draudzīgu apskāvienu. Piesardzīgi tie atjaunosies

Arhitekts un uzņēmējs Uldis Pīlēns

Uldis Pīlēns: Kad klājas labi, jāsaprot, ka tas var neilgt mūžīgi

Pandēmija ir labs laiks, lai apstātos un pārdomātu dzīvi, intervijā Latvijas Radio raidījumā „Monopols" atzīst arhitekts, industriālā koncerna UPB holdings dibinātājs un viens no Integrālās izglītības institūta veidotājiem. Sarunā Pīlēns dalās pārdomās par demokrātijas apdraudējumu, jaunās pasaules kārtības izaicinājumiem un saziņu ar tuviniekiem esošajos apstākļos.

Iepriekš kādā sarunā pieminējāt ķīniešu teicienu „Tad, kad pūš pārmaiņu vēji, vieni būvē aizsargvaļņus, otri vējdzirnavas”. Šobrīd atkal pūš pārmaiņu vēji. Kā jūs to uztverat?

Pārmaiņām vienmēr ir kāda dimensija. Viena no tām, ir pazaudēt to, kas mums bijis, iziet ārpus komforta zonas. Šobrīd mums daudzi cilvēki būvē šos cietokšņus, aizsargvaļņus. Man gribētos piederēt pie tiem, kuri būvē vējdzirnavas, nevis aizsargvaļņus.

Kā pats personiski jūtaties jaunajā realitātē? Vai bijāt gaidījis, ka varētu notikt?

Nē, tad jau man būtu jābūt gaišreģim. Taču ir dziļāka, zemapziņas virzīta izjūta, ka, tajā, kā mēs dzīvojām līdzi šīs pandēmijas sākumam, kaut kas īsti neiet kopā. Gan no uzņēmējdarbības, gan no filozofijas viedokļa – jo labāk iet, jo vairāk ir jāskatās, ka tas nevarētu būt mūžīgi. Jā, mūsu holdingam gāja izcili un, paldies Dievam, arī šobrīd iet pietiekami labi. Jā, arī valstī viss gāja izcili. Bet kopumā mēs darbojāmies pēc neierobežoto resursu noplicināšanas principa. Varbūt, ka šis ir labs laiks ne tikai, lai nedaudz piebremzētu, bet, arī lai pārdomātu dzīves konceptu nākotnē katram individuāli un visiem kopā.

Jūs darbojaties gan mākslā, gan uzņēmējdarbībā. Kāda, jūsuprāt, varētu būt pasaule pēc pandēmijas?

Domāju, ka mums būs trīs scenāriji. Ja pandēmija pāries relatīvi ātri, ar ko es domāju apmēram sešus mēnešus no sākuma brīža, tad visreālāk mēs ieiesim atpakaļ gandrīz par 90% ierastajā dzīves ritmā. Varbūt valdība nedaudz savādāk padomās par sociālām sistēmām, par veselības aizsardzības infrastruktūru, lai spētu daudz ātrāk reaģēt uz līdzīgiem notikumiem. Taču kopumā mēs būsim tie paši vecie.

Ja gadījumā pandēmija noturēsies un mums būs jāsadzīvo ar šo un citiem līdzīgiem vīrusiem vēl gadus divus, tad, protams, tas atstās iespaidu arī uz mūsu kopējo dzīves un komunikācijas telpu. Tad pasaule veidosies citādi.

Tā veidosies atšķirīgi jebkurā gadījumā globālās ekonomikas, klimata, sociālo un politisko pārmaiņu dēļ, bet visu pārmaiņu virpuli ietekmēs arī pandēmijas vīruss.

Vai jūs saredzat briesmas demokrātijai? Kā tas varētu būt jūsu skatījumā?

Noteikti demokrātija ir briesmās. Jebkurā gadījumā šobrīd ir ārkārtas administrācija, ar ārkārtas pilnvarām – ar lielākām, mazākām, ar autoritārākām, mazāk autoritārām, bet tā tas ir pēc būtības. Mēs esam pakļauti jaunam modelim, kur autoritārā komponente mūsu pašu pārvaldības politikā spēlē arvien lielāku un lielāku lomu.

Cik lielas ir iespējas, ka dažādu valstu valdības varētu izmantot negodīgos mērķos šo radušos situāciju?

Šāda iespēja ir simtprocentīga. Radušās situācija ne tikai varētu tikt izmantota, bet jau tiek izmantota visos veidos. Ķīnā radās vīruss, kas izgāja pasaulē, bet Ķīna pirmā tikusi ar pandēmijas pirmo vilni galā. Tā mēģina savas pozīcijas pasaulē stiprināt, vairot savu ietekmi. Amerikas Savienotās Valstis (ASV) uzveļ visu atbildību pasaulē par esošo situāciju Ķīnai. Paskatīsimies uz Eiropas Savienību (ES) - pirmajās bailēs ES uzrādīja ārkārtīgi augstu vājuma pazīmi, pēc būtības metoties uz pilnīgi nacionālu politiku. Krīzes šķiro.

Tiem, kam līdz šim nav bijusi veiksmīga biogrāfija, bet kurus vēlēšanas ir iznesušas augstajās pozīcijās, krīzēs parasti noslauka nost. Vietā nāk tie, kuri saprot sociālo atbildību, ilgtermiņa domāšanu un pārmaiņu nepieciešamību visā.

Ar ko jūs lepojaties un varat pats sev uz pleca uzsist, braucot cauri Liepājai un paveroties apkārt?

Visa dzīve ir viens liels piedzīvojums un viena liela atbildība. Šobrīd vēl nav īstais laiks sist uz pleca, jo ļoti daudzi lieli darbi priekšā ir. Šis tas padarīts, bet pilnīgi droši varu teikt, ka sist uz pleca ir atslābuma brīdis.

Telefonsarunā teicāt, ka rīkojat video konferences ar saviem mazbērniem. Kur viņi šobrīd atrodas?

Mana vecākā dēla Mārtiņa ģimene dzīvo Austrijā, pārcēlās uz vietu netālu no Vīnes. Mārtiņam ļoti pie sirds iet šīs vides aicinošais spēks un, protams, visa vīna kultūra. Viņam papildus ir arī vīnziņa un vīndara izglītība. Tāpēc daudzas fotogrāfijas, ko saņemu, ir no vīna laukiem. Tur aug arī manas abas mazmeitas, un šādas telefonu vai videokonferences tagad ir vienīgais komunikācijas veids.

Kādā valodā tās notiek – latviešu?

Protams, tā ir latviešu valoda, bet ar prieku redzu, cik strauji mazi bērni iemācās arī vācu valodu. Tā ir papildus pievienotā vērtība neatkarībā no tā, kā mazbērnu likteņi izveidosies - vai tas būs ceļš atpakaļ uz Latviju, vai tā būs Eiropa vai pasaule. Valodas dotumi, valodas apgūšana ir liela vērtība.

jūs esat viens no Integrālās izglītības institūta dibinātājiem un lektoriem. Kādu izglītības robu, kas radies augstskolās, jūs gribētu aizpildīt savā institūtā?

Tas, ko mums māca skolās, augstskolās, palīdz attīstīties prāta spējām. Līdz galam mums nemāca to, ka ir četras inteliģences kopumā kā minimums. Pirmā ir mentālā inteliģence, otrā ir emocionālā inteliģence, trešā ir ķermeņa inteliģence un ceturtā ir dvēseles jeb gara inteliģence. Pilnvērtīga persona mēs esam tikai tad, ja pēc būtības proporcionāli spējam attīstīt visas šīs četras inteliģences. Tikai ar IQ, tikai ar prāta zināšanām mēs nevaram ne pasauli saprast, ne izdzīvot kā personības. Bez emocionālās inteliģences nav iespējama komunikācija sabiedrībā. Bez dvēseles inteliģences nav iespējama jēgpilna dzīves filozofija. Un bez ķermeņa inteliģences, bez ķermeņa prasmēm izdzīvot šajā laikā, nav iespējama veselīga iziešana cauri visam mūža garumā. Mēs cenšamies mācīt, kā izmantot šīs četras inteliģences efektīvi savas personības struktūras attīstībā un kā no tā dot lielāku labumu sabiedrībai.

 

Sarunu pierakstīja žurnālistikas studente Laura Freimane.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti