Irinu Kalačiku LTV satika pie informācijas punkta, kur viņa aizvada pēdējo darba dienu, konsultēdama savus tautiešus. 7. martā Irina kā brīvprātīgā sāka strādāt bēgļu centrā, lai aizbēgtu no nemitīgās ziņu lasīšanas par karu un palīdzētu sev, sniedzot atbalstu citiem.
Burtiski pirms divām dienām viņa pieņēma lēmumu kopā ar dēlu un meitu atgriezties Ukrainā. Viņi ir no Vinnicas, kas šonedēļ smagi cietusi no Krievijas raķešu triecieniem.
“Vakar es, protams, biju satraukusies. Par to, ka, tikko kā saņēmos atgriezties, tā uzreiz pienāk sliktas ziņas. Nu neko. Nē, nepārdomāšu. Tur ir ģimene, tur man ir māsas, brāļi, mans vīrs. Mamma un tētis. Visi ir tur,” pastāstīja Irina.
Pa šiem vairāk nekā četriem mēnešiem Latvijā ir sanācis šeit iedzīvoties un satikt draugus uz mūžu. Un pat izdevies izskaidrot saviem tautiešiem Latvijas atbalsta sistēmas sīkākās nianses. Tomēr sajūta, ka pienācis laiks atgriezties, ir spēcīgāka pat par bailēm, ka kara šausmas notiek gandrīz vai pie pašu namdurvīm.
“Tas viss notika 600 metru attālumā no mūsu mājas. Vakar man bija milzīgs stress. Turpat tuvumā dzīvo mani vecāki... nu neko. Jāiet tālāk. Jābrauc mājās. Jāpalīdz. Jāsniedz palīdzība... Kā saka, mūsu ļaudīm. Cilvēki atgriežas. Jo mājas ir mājas. Lai kur tu būtu, tevi vienalga velk atpakaļ uz savu dzimteni. Tai skaitā mani,” sacīja Irina.
Arī Latvijā viņa noteikti atgriezīsies, par to šaubu nav. Dēls iestājies Vidzemes Augstskolā Valmierā, un studijas sāksies septembrī.
Tik sirsnīgas attiecības rodas vien ar īpašiem cilvēkiem, pauda bēgļu centra darbinieki.
“Mēs visi mēģinājām atrunāt. Katrs mēģināja no sava punkta pie kādām sirds stīgām ķerties klāt.
Viņa ir pieņēmusi lēmumu. Viss ir sapakots, izdarīts, atlūgums uzrakstīts. Viss izdarīts tā, lai sestdien var sēsties mašīnā un braukt. Tā kā es biju viņas tiešais kolēģis, tad man ir tā... grūti,” atzina centra brīvprātīgo koordinatore Maija Gredzena.
“Visi šeit vakar... es nevaru, raudāja: kā mēs iztiksim bez tevis? Es teicu – raudiet aiz laimes, jo es atgriežos mājās. Mēs sazināsimies, ir video zvani,” pauda Irina.
Sestdien viņa informācijas punktu nomainīs pret auto stūri un sāks vairāk nekā 1000 kilometrus garo ceļu. Bet viņas vietā meklēs kādu citu. Pašlaik, pēc koordinatoru stāstītā, lielākā daļa no brīvprātīgajiem, kas strādā centrā, ir no Ukrainas. Tāpat ļoti gaida arī vietējo iedzīvotāju pieteikumus.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.