Kādreizējā Slokas papīrfabrikas ēka daudzus gadus stāvēja tukša. Pirms vairāk nekā 10 gadiem to nopirka divi brāļi no Ukrainas, kas sākotnēji vēlējās šeit ierīkot sava uzņēmuma biroju, bet tā vietā sanāca neliels ukraiņu kultūras centrs, kurā kopš kara sākuma dziesmas skan reti.

"Tas ir arī humānās palīdzības savākšanas centrs. Arī vieta, kur ukraiņi var satikties, atpūsties no kara un apmainīties ar informāciju," stāsta Valērijs Olenijčuks, kurš veido kultūras centru ukraiņiem, organizē palīdzības paku sūtīšanu.

Sestdiena bija tā diena, kad projektora ekrāns nolaists, sākusies Eirovīzija. Īpašnieki saka, ka ļoti centušies, lai visiem ukraiņiem šeit būtu ērti.

"Kopā ar biedrību "Ukrainas un Latvijas draudzība" izdomājām, ka sanāksim kopā, izcepsim "roļikus", pagatavosim desiņas, sataisīsim salātus. Izlēmām uztaisīt svētkus mūsu ukraiņiem, mūsu tautiešiem. Nu tā, lai viņi jūtas kā mājās un lai mēs kopā ar viņiem arī justos kā mājās," saka Valērijs.

Mazo kafejnīcu, bāru un ballīšu zāli daudzi ukraiņi šajā vakarā iepazina pirmo reizi. Bet katrs šeit tiek sagaidīts kā sens paziņa.

"Te tāda ļoti interesanta atmosfēra, forši cilvēki. Un pirmo reizi, pa visu šo laiku, man gribas smaidīt," atzina ukrainiete Aleksandra.

Šajā smaidot arī tie, kuri palikuši Ukrainā. Dziesmu konkursam aktīvi seko līdzi arī mājās.

"Jā, visa mana ģimene ir Ukrainā, vecāki, mans brālis ar ģimeni, vectētiņš, visi palikuši Ukrainā. Es par viņiem ļoti pārdzīvoju, bet šodien, jā, visi skatās Eirovīziju un, protams, turam īkšķus par Ukrainu," sacīja Jeļena. "Man ir Latvijas numurs, es balsošu par Ukrainu! Ar nožēlu, ja būtu tikusi Latvija, es balsotu par Latviju, no Ukrainas numura, ar lielāko prieku."

Šeit gan nav sapulcējušies tikai ukraiņi, viņu vidū ir arī latvieši un baltkrievi. Savā starpā labi sadraudzējušies arī bērni. Lai gan sarunas lielākoties notiek ukraiņu un krievu valodā, šeit visi sasveicinās sakot "labvakar".

"Ukraina pateicas jums par palīdzību, par brālību, par sadraudzību, gudrību, es sajūsminos par jums. (..) Es skatos katru dienu, cilvēki nāk pēc palīdzības, visi tik brīnišķīgi, ir kā jūs būtu mums radniecīgi, it kā es jūs sen pazītu," saka ukrainiete Jaketarina.

Un, tomēr, lai gan šajā vakarā tiek svinēts – brīžos, kad uz skatuves kāpj Ukrainas pārstāvji starp ovācijām nobirst arī pa asarai.