Ukrainiete Polina, kura Valmierā ieradusies no Kijivas, Latvijas Radio iepazīstināja ar neliela auguma suņu meiteni Žannu. Polina savulaik mācījusies apmaiņas programmā Vidzemes Augstskolā, tāpēc arī doties bēgļu gaitās izvēlējās uz Valmieru. Līdz tai gan nācās mērot astoņu dienu ilgu ceļu, bet tobrīd Ukrainā vēl bija palikusi viņas māte un ģimenes mīlule Žanna.
"Radās jautājums par suni, jo nebija, kur viņu atstāt. Mēs nevarējām atstāt savu suni Ukrainā, jo viņa [Žanna] ir ģimenes loceklis. Es nesaprotu, kā var pamest mājdzīvnieku. Es vienkārši nevarētu to izdarīt," viņa atzina.
Garajā ceļā lielākoties autobusos suni vest atteica, taču Polinas neatlaidība, rakstot vēstules un zvanot, vainagojās panākumiem.
"Es rakstīju vēstules administrācijai, lai ļautu braukt ar suni. Lai iejustos mūsu situācijā un mēgina saprast, ka nevaram Žannu atstāt, un viņa ir ģimenes loceklis, dzīva radība. Un ka karš skar ne tikai cilvēkus, bet arī dzīvniekus," viņa stāstīja.
Risinājums tika rasts, iegādājoties papildu biļeti.
Lai arī Žannas ceļojums līdz Latvijai ģimenei izmaksāja dārgi, tas nevienā mirklī netiek nožēlots.
Esot Valmierā, Polina atzina, ka cilvēku atsaucība ir ļoti liela. Lai arī it kā tas nav atļauts, tomēr kopmītnē ar Polinu un viņas mammu var dzīvot arī suns.
"Mēs devāmies pie veterinārsta. Visas procedūras Žannai veica bez maksas. Bijām gatavi samaksāt, bet cilvēki ir ļoti laipni un pretimnākoši ne tikai pret mums, bet arī dzīvniekiem," pastāstīja no Ukrainas atbēgusī sieviete.
Kopā ar diviem kaķiem Valmierā ieradušās māte un meita Oleksandra un Jūlija Švetas. Dodoties bēgļu gaitās, jautājums par abu kaķu atstāšanu vai ņemšanu līdzi izlemts viennozīmīgi.
Jūlija sacīja:
"Es uzreiz teicu – tikai ar kaķiem. Nekādā gadījumā viņus neatstāsim. Mums nebija nekādas somas, ne grozu. Mamma teica: "Ņemam rokās un dodamies"."
Bet māte Oleksandra piebilda: "Kad mēs taisījāmies braukt, atstāt viņus nebija opcija. No Jūlijas bija jautājums: "Mammu, kā mēs viņus vedīsim?" Es teicu: "Mugursoma ir tev, mugursoma ir man. Liksim somās un tā arī brauksim. Pa ceļam viņi dzīvoja pa rokām, baidījās. Mugura un rokas mums bija saskrāpētas, kamēr viņi aprada ar situāciju. Simons ir plēsējs, laida nagus ārā."
Protams, četrotnei šis nav bijis viegls ceļš, kaķus nācās nest rokās, abi dzīvnieki bija pieraduši dzīvot tikai dzīvoklī un ceļā viņus biedēja viss.
Abas sievietes pastāstīja, ka galvenais, kas pārsteidzis un arī palīdzējis ceļā, ir cilvēku labvēlība un atsaucība.
Oleksandra norādīja: "Kad ieradāmies Varšavas stacijā, es devos uzzināt, kā turpināt ceļu. Jūlija palika ar kaķiem, tie no viņas neatkāpās. Atnāca policiste, runāja ar mums poļu valodā, un mums pirmā doma bija, ka nedrīkst šeit atrasties ar dzīvniekiem."
Savukārt meita sacīja: "Bet viņa prasīja, vai mums vajag grozus, kur ielikt kaķus. Es teicu: "Protams, mums vajag. Ja jums ir, lūdzu, iedodiet!" un viņa mums iedeva grozu."
Ierodoties Valmierā, Oleksandra un Jūlija saka paldies gan puisim, kurš viņus veda uz Valmieru, gan arī mītnes vietas saimniekam, kurš, redzot, ka līdzi ir mājdzīvnieki, tūlīt kaķiem gādājis barību un visu nepieciešamo.
Bet, lai arī cik labi apstākļi nebūtu šeit, gan Polina, gan Jūlija un Oleksandra visvairāk vēlas atgriezties savā dzimtenē, taču tur notiekošais cerības vēl nevieš.
Māte norādīja: "Nav iepriecinošu ziņu par to, kas notiek Ukrainā. Tieši šodien izšķiras liktenis, vai mums būs mājas, kur atgriezties. Dēls atsūtīja video, kur mūsu mājai trāpījušas raķetes, un es domāju, ka ar to tas viss nebeigsies. Mūsu māja atrodas uguns līnijā."
Tomēr ukrainietes cer, ka reiz pienāks arī brīdis mājupceļam, kurā dosies kopā ar saviem mājdzīvniekiem.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,5 miljoni bēgļu.
