Panorāma

Covid-19 izplatība mazinās

Panorāma

Panorāma

Ukrainiete Agnese: Svešinieki dāvā mums maizi

«Ukrainas bērni iepazina ne tikai bailes, bet arī grūtības un badu» – Agneses stāsts par bēgšanu uz Latviju

Ukrainietei Agnesei ir divas sirdij tuvas pilsētas – Rīga un Kijiva. Rīgā viņa ir dzimusi un pavadījusi bērnību, bet Kijivā studējusi un audzinājusi bērnus. Tāpēc laikā, kad bija jāpieņem lēmums, kur rast patvērumu no Ukrainas kara šausmām, viņa nešaubīgi izvēlējās Rīgu. Latviešu dāsnums viņu tik ļoti aizkustina, ka bez asarām acīs par to runāt nespēj. Sveši cilvēki sagādājuši gan mācību materiālus bērniem, gan uz ielas pasnieguši tikko ceptas maizes kukuli. 

Agnese ir māksliniece un ļoti ticīgs cilvēks. Lēmumu par došanos bēgļu gaitās viņa pieņēma, izlasot Bībelē pantu par ceļu. Agnese stāstīja: “Šoka brīdī, šāviņu troksnī un manu bērnu bailēs, re, kur viņi ir, dēls un meita, grūti pieņemt kādu pareizu lēmumu. Es pagāju maliņā no visiem cilvēkiem un nometos ceļos lūgšanā. No visas sirds lūdzu Dievam, lai parāda ceļu.”

Visu bērnību Agnese pavadījusi Rīgā, tāpēc arī savus bērnus veda šurp. Viņu aizkustināja arī divu brīvprātīgo šoferu dāsnums. 

“Iedomājaties. Divi jauni puiši, Renārs un Mārtiņš, viņi brauca visu nakti cauri Polijai, cauri Lietuvai un atbrauca uz Latviju. Un es domāju – tas bija īsts varoņdarbs, jo viņi dalīja savu pārtiku ar maniem bērniem. Ukrainas bērni iepazinuši ne tikai bailes. Viņi uzzināja ceļa grūtības un badu. Kad braucām ar autobusu, ļoti daudzi mazie bērni gulēja uz grīdas. Es pati sēdēju šādi, lai aizņemtu vēl mazāk vietas un lai mana meitiņa var izstiept kājiņas, kas viņai ļoti sāpēja. Bet tas viss ir aiz muguras,” pastāstīja Agnese. 

Kamēr viņa ir darba meklējumos, Agnese brīvprātīgi darbojas ar bērniem. Ukrainas bēgļu atbalsta centrā izveidota radošā istaba un Agnese tur palīdz visiem, kas vēlas zīmēt. 

“Dievs pārbauda mūsu ticību, cerību un mīlestību. Un es padomāju – ko es varu darīt? Ko labu varu atbildēt? Bet visvairāk šobrīd vajag garīgo, psiholoģisko palīdzību. Tā ir vajadzīga visiem. (..) Vajag apķert bērnus. Šajā laikā nav svešu bērnu, katrs bērns ir tavs paša bērns,” sacīja Agnese.

Visvairāk viņu pārsteigusi labestība un veids, kā Latvijas cilvēki palīdz Ukrainas kara bēgļiem. 

Sieviete pauda: “Apkārtējie atver savu sirdi un sniedz roku. Nu, kas mēs esam? Mēs vienkārši atbraucām no svešas zemes. Bet šis siltums paliks uz mūžu. Manai jaunākajai meitiņai atnesa rotaļlietas. Tik jauki. Cilvēki uzzināja, ka mūsu bērni iet uz skolu, bet mums nebija par ko nopirkt burtnīcas. Viņi vienkārši savāca naudu un nopirka visu – pildspalvas, flomāsterus, zīmēšanas albumus. Mēs vakarā gājām staigāt pa parku, protams, runājām ukraiņu valodā. Pie mums pienāca sieviete un saka – tikai neapvainojaties, paņemiet mūsu, Rīgas maizīti. Tā ir pati garšīgākā. Bija tāda sajūta, ka Dievs saka – jums beidzas maize, lūk jums jauna.”

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt