Lai gan ar uzņēmējdarbību Latvijā Ali Seturks nodarbojas jau vairākus gadus, viņš joprojām neizprot augsto pievienotās vērtības nodokli un iemeslu, kāpēc cilvēki negrib strādāt.
Talsi ir maza, bet skaista pilsēta, apgalvo turku uzņēmējs un pavārs Ali Seturks, kurš Talsu vecpilsētā atvēris bistro „Alanya”. Tiesa gan steidzīgākie un izklaidīgākie var pat nepamanīt, ka viņus sirsnīgi apkalpo ārzemnieks, jo Ali pat ar tumšākām acīm un ādas krāsu izskatās tik iederīgs šai pilsētai un, gaidot viņa draudzeni, kas apsolījusi palīdzēt ar tulkošanu, Ali izdevās pārsteigt, jo sarunu viņš uzsāk latviešu valodā.
“Latvijā man patīk, tāpēc ka te ir bizness un draudzene arī ir,” latviski saka Ali Seturks.
Latvijā Ali ieradies pirms pieciem gadiem, lai nodarbotos ar gaļas liellopu tirdzniecību. Eksporta tirgum aizveroties, viņš nolēma pievērsties savai sirdslietai – pavārmākslai. Viņš apgalvo, ka viņam izdodoties labākie kebabi Latvijā un pats viņš tos ēd trīs reizes dienā. Ali gan ir pārsteigts, kāpēc talsinieki labprātāk izvēlas vistas nevis liellopa gaļu, kas esot veselīgāka.
“Es nezinu kāpēc. Vācijā visur 90% liellops. Es arī strādāju Vācijā 25 gadus. Vācijā negrib vistas, Latvijā grib vistas,” brīnās Seturks.
Ali pasūta trīs turku tējas, kas zibenīgi arī gatavas nelielos trauciņos. Viņš mazliet no vienas nolej nost, lai parādītu darbiniecei pareizo daudzumu, kādu nepieciešams ieliet, un paskaidro, ka, pievienojot cukuru, līmenis pacelsies. Ali ir pārliecināts, ka arī latviešiem izdodas pagatavot labu kebabu, taču visgrūtākais esot atrast darbiniekus.
“Cilvēki atnāk šeit un saka, ka grib strādāt, atstāj telefona numuru. Bet, kad viņiem zvani atpakaļ, tad nē – viņiem vairs nevajag,” stāsta uzņēmējs.
Viņš atceras, ka reiz pat kāda meitene savas pirmās darba dienas vidū, neko nesakot, vienkārši aizgājusi prom. Tāpēc arī šobrīd apstājies Ali sapnis par gaiši zaļo bistro sienu apgleznošanu ar Alānijas ainām, jo trīs mēnešus pazudusi sarunātā māksliniece.
Turcisku noskaņu vietai piešķir mūzika, bet jau aprīlī Ali sola daļu telpas pārvērst par mini veikalu ar dažādiem turku labumiem. Nākotnes plānos arī restorāns Rīgā un kopā ar partneriem no Ķīnas un Vācijas izveidot ražotni. Turklāt viņi vēlas mainīt standartu, ka Latvijā ražotas preces vietējiem pārdot dārgāk, bet eksportē lētāk.
“Ja noteikšu cenu, par kādu prece jāpārdod, piemēram, 2 eiro, bet tirgotājs pacels to līdz 2,5 eiro, es preci ņemšu atpakaļ,” draud Ali.
Tāpat Ali nesaprot, kāpēc Latvijā, atšķirībā no vairākām citām Eiropas valstīm, nav samazināts pievienotās vērtības nodoklis pārtikas produktiem.
“Cilvēkiem jau arī viegli tā nauda nenāk, līdz ar to viņi negrib to viegli izdot – katrs cents ir svarīgs. Bet Latvijā cenas ir augstas,” vērtē uzņēmējs.
Sarunas laikā bistro ienāk gan ģimenes, gan vairāki dažādu paaudžu talsinieki, un, redzot, cik viegli viņi orientējas piedāvājumā un ar kādu smaidu atvadās, ir skaidrs, ka Ali pavārmāksla viņu garšas kārpiņām ir patīkama un jau pārbaudīta vērtība.
Ali par lielu pārsteigumu izrādījies, ka viņa dzimtā pilsēta Alānija ir Talsu novada sadraudzības pilsēta, tāpēc uzņēmējs gaida vasaru, kad viņa kebabus nobaudīs arī paši turki.
