Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Monopols

Sigita Daugule: Nevajag iziet no saviem aizspriedumiem, skatoties uz pasauli

Monopols

Māris Simanovičs: Valsts kritizētājiem iesaku kļūt par politiķiem un kaut ko izdarīt

Lolita Pole: Ārzemju tūristi apbrīno mūsu dabu - mieru, klusumu nesteidzīgumu

Tūrisma industrijas pārstāve Lolita Pole: Ārzemju viesi apbrīno mūsu dabu

Lielākā daļa ārzemju viesu apbrīno mūsu dabu – mieru, klusumu un nesteidzību lauku tūrismā. Tas ir tas, ko visvairāk novērtē tūristi, raidījumā „Monopols” atzina atpūtas kompleksa "Kurzemes pērle" valdes priekšsēdētāja Lolita Pole, kura paralēli saimniekošanai kempingā aizraujas ar kokapstrādi.

Lolitas Poles dzīves ceļš dažādos veidos vijies cauri Kurzemei. Dzimusi Aizputē , skolas gaitas uzsākusi Aizputes vidusskolā. Viens no Lolitas bērnības sapņiem bijis kļūt par veterinārārsti. Studiju nolūkos Lolita patiešām nonākusi vetārstu kalvē Zemgalē – Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU), tomēr tur izmācījusies par kokapstrādes inženieri. Pēc tam atkal atgriezusies Kurzemē – Talsos, mācījusies arī Kandavas tehnikumā un nu jau ir atpakaļ Aizputes novada Kalvenes pagastā, kur jau vairākus gadus uzņēmusies ģimenes uzņēmuma – atpūtas kompleksa “Kurzemes pērle” –  vadības grožus.

Latvieši ir piezemētāki

Lai gan cilvēku pieplūdums uz kotedžām ir, neiztikt bez kādiem klupšanas akmeņiem – lielie pasākumi ir tie, kas izvelk ziemu. Lolita skaidro, ka tieši individuālie pieprasījumi ir tie, kas notur šajā konkrētajā brīdī, bet, tiklīdz pienāk ziema, kad reti kāds pasākums notiek, tie rēķini nekur nepazūd. Par spīti neparedzamajiem apstākļiem, Lolita stāsta, ka

lielākā daļa ārzemju viesu apbrīno mūsu dabu – mieru, klusumu un nesteidzību lauku tūrismā. ''Tas ir tas, ko visvairāk novērtē tūristi.”

Pole uzskata, ka arī komunikācijā Latvieši ir vairāk piezemētāki. 

Cilvēks neapzinās, cik daudz viņš var izdarīt

Lolitas dzimtās mājas ir Preiļos, taču šobrīd viņa dzīvo Aizputē. Kā pati stāsta, viņai ir liels prieks, ka Aizputē kaut kas notiek. Profesija Lolitai ir ļoti netipiska, studijas beigusi LLU un izmācījusies par kokapstrādes inženieri un lauksaimniecības tehnikas mehāniķi. Bērnības sapnis bija kļūt par vetārsti, par to Lolita domā vēl joprojām, taču kā jauniete toreiz mazliet nobijās. Pole iesaka „jebkuram jaunietim iet un darīt to, ko viņš vēlas, lai pēc tam nebūtu jānožēlo.

„Man visu mūžu ir patikuši dzīvnieki. Bērnībā ar draudzeni taisījām vistām pases un iedevām viņām parakstīties.”

Ģimenes hobijs kokapstrāde

Darboties “Kurzemes pērlē” Lolita sākusi jau no aptuveni 14 gadu vecuma. Līdztekus saimniekošanai atpūtas kompleksā Lolita nav nolikusi malā savu arodu un hobiju vienlaikus – koka izstrādājumu izgatavošanu. Ziemā, kad lauku tūrismā ir klusāks periods, Lolita kopā ar vīru rada aizvien jaunas idejas meistardarbiem no koka – „tagad mēs pārsvarā taisām personalizētas koka lampiņas uz pasūtījumu.”

Interese darboties kokinženierijā ar kokapstrādi bijusi jau no bērnības, jo Lolitas tētim bija kokapstrādes uzņēmums, kurā viņai patika uzturēties bieži. Viņa cer, ka arī savam bērnam varēs iemācīt strādāt, lai saprastu darba vērtību.

„Mēs jau no mazotnes esam mācīti strādāt un kaut ko darīt, un es ļoti to novērtēju,” stāsta Pole.

Atgriežoties bērnībā

Lolitas draudzene no skolas laikiem Linda Jansone skanošajā vizītkartē stāsta, ka vidusskolas gados Lolitas vecāki piedāvājuši vasarā piestrādāt kempingā „Kurzemes pērle”, pavadot kopā katru vasaru trīs četrus gadus pēc kārtas:

''„Kurzemes pērles” pirmsākumi ir jau ļoti seni, kad Lolitas tētis atrada vietu un nopirka zemi, tad viss lēnām un pamatīgi tika jau darīts jau pirms 20 gadiem,” atcerējās Jansone. 

No vasarām atmiņām palikusi uz kempingu atvestā mašīna, kurai pēc avārijas nozāģēts jumts. Lolita šo mašīnu nosauca par „Kabīti” un vizināja viesus. Par Lolitu draudzene Linda stāsta: „Lolita ir ļoti komunikabla, atraktīva. Viņas būtību raksturo daudzie hobiji, brīvajā laikā gatavojot dažādus koka priekšmetus.”

Medības netipiski meitenei?

Kā Pole stāstīja, esot bijusi doma iegūt mednieka apliecību, bet tas ir pārāk sarežģīti. No saviem medībstāstiem viņa atceras, kā skrējusi pakaļ mežacūkai, pašai slēpjoties aiz koka, savukārt ar māsu ziemas laikā abas gājušas par dzinējiem. Parasti dzinēji iet strīpiņā un viens ar otru sasaucas, lai nepazustu, bet toreiz abas ar māsu apmaldījās meža vidū, taču laimīgi atradušas ceļu uz mājām. 

Sapnis atjaunot vēsturisko

Viena lieta, ko Lolita vēlētos ieviest kempingā, nedomājot par naudu, ir vēsturisko vietu atjaunošana. Vieta, kura atrodas kempings  „Kurzemes pērle”, ir uz tā sauktā Kurzemes katla teritorijas robežas. Kā stāstīja Pole, pirms Otrā pasaules kara  šī vieta esot bijusi ļoti apdzīvota un tagad vēlme būtu izcelt vēsturisko.

„Ja paskatās vēsturiskās kartes, pilnīgi sariešas acīs asaras – kas tik tur nav bijis, pat baznīca ir bijusi. Kādreiz tur dzīvojuši daudz cilvēku.”

Ilglaicīgs skats uz priekšu

Nākotnē Lolita kopā ar savu vīru sapņo uzbūvēt māju un izveidot ziemas dārzu ar eksotiskiem augiem. Nevienā brīdī viņai nav bijusi doma dzīvot kaut kur ārpus Latvijas. Par „Kurzemes perles” tālāko attīstību Lolita stāstīja, ka ir svarīgi noturēt līmeni, kāds tas bijis sākumā, visu laiku ceļot to uz augšu.

 „Protams, vienkāršāk ir aizbraukt prom un lasīt sēnes kaut kādā fermā, taču, ja tu esi radošs un domātspējīgs, nav nekur jāmūk,” uzskata Lolita.

Viņa klausītājiem novēlēja nekad neapstāties un realizēt savas idejas. Cerot, ka kempinga attīstība turpināsies, citēja sava tēta teikto: „To nevar uzbūvēt vienā paaudzē, tas ir jāveido dzimtai.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti