Monopols

Andris Ambainis: Kvantu datorikā esam starp piecām - desmit vadošajām grupām Eiropā

Monopols

Mūziķis, dēkainis, tagad arī Latvijas Radio 5 programmas direktors Kārlis Kazāks

Monopola viešņa raidījuma "Māmiņu klubs" vadītāja Rūta Dvinska

Trīs paaudzes zem viena jumta. Žurnālistes Rūtas Dvinskas saime Siguldā

Dzīvošanu saimē, lielu ģimeni un sarunas pie kopgalda mani bērni uzskata par pašsaprotamu, pārliecināta ir televīzijas žurnāliste Rūta Dvinska. Viņai ar savu vīru, televīzijas žurnālistu Kasparu Dvinski, meitām Grietu un Doru ir mūsdienām neierasts ģimenes modelis – jaunā ģimene dzīvo lielā saimē kopā ar Rūtas vecākiem un omīti.

Ģimenē vienmēr cieņā turētas latviešu tautas tradīcijas, un tās tiek nodotas no paaudzes paaudzē.

“Mēs dzīvojam saimē. Saprotu, ka mūsdienās tas ir kaut kas citādāks un neierastāks. Kādreiz jau visi tā dzīvoja. Mēs esam trīs paaudzes zem viena jumta,” stāstīja žurnāliste.

“Mums gan ir liela tā dzīves telpa, kura katram ir sava. Mums nav jādala nekas, ja mēs to nevēlamies, un mēs varam dalīt tad, kad to vēlamies. Un mēs vēlamies lielākoties,” viņa piebilda. 

Rūta stāstīja, ka līdz šim rudenim saimes mājā dzīvoja arī viņas brālis ar draudzeni. Tad kopā dzīvojuši septiņi pieaugušie un divi bērni, vēl arī deviņas vistas, viens gailis un vismaz padsmit papagaiļi. “Garlaicīgi nekad nav,” viņa smējās. 

“Tās ir manu vecāku mājas, kuras sākām celt, kad man bija divi gadi. Mēs dzīvojām turpat, pāri ielai dzīvoklī un sākām čibināt savu māju. Man viens vectēvs bija galdnieks, otrs bija celtnieks, tad arī principā paši savām rokām ģimenes vīri to māju tapināja. Tā es varu teikt, ka arī tur visu mūžu esmu dzīvojusi,” stāstīja Rūta. 

Rūta Dvinska ar ģimeni

Viņa uzskata, ka vislabāk bērnus māca piemērs, tāpēc nešaubās, ka viņas meitas dzīvošanu saimē un lielu ģimeni uzskata par kaut ko pašsaprotamu, tāpat kā sanākšanu pie kopgalda un kopīgas sarunas. 

Rūtas vecāki iepazinās viens ar otru tieši dejojot, arī Rūta dejo tautas dejas jau no divu gadu vecuma. “[Dejojot] tu esi tāds piederīgs kam ļoti pat svētam, ja īpaši runā par latviešu tautas tradīciju. Tu sāc to bijāt un cienīt kā kaut ko absolūti svētu. Tautas deja manā dzīvē tāda noteikti ir,” viņa secināja. Kā savu visu laiku mīļāko deju Rūta ne sekundi nešauboties nosauca “Aiz ezera augsti kalni”. 

Savā profesionālajā dzīvē Rūta ir televīzijas raidījuma „Māmiņu klubs” vadītāja, televīzijas žurnāliste ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi, satura autore sociālajos tīklos, izveidojusi un vada arī savu podkāstu „Funktieris”.

Rūtu Dvinsku žurnālistikas nozarē ievilināja pašas vēlme izzināt, visu nedaudz apšaubīt, meklēt patiesības un atcerēties, ka stāstam ir divas puses. “Lai arī šobrīd es nenodarbojos ar pētniecisko žurnālistiku, tik un tā – būt tajā vidē, kur tu, ļoti iespējams, uzzini pirmais, tur ir kaut kāds adrenalīns. Arī tiešraidei ir specifika – televīzijas tiešraides ir viens no iemesliem, kādēļ es vispār esmu uz šīs pasaules,” viņa stāstīja.

Rūta Dvinska ar bērniem.

Žurnālistes izveidotais podkāsts “Funktieris” šobrīd ierindojies starp pašmāju klausītākajiem raidierakstiem, tajā Rūta mēģina noskaidrot, kā funktierē cilvēki, kurus saucam par veiksmīgiem. “Tas atslēgas vārds ir vienkārši, ka viņi funktierē, un nereti iespējams, ka par daudz. Bet kaut kas unikāls tajā funktierī ir, kaut kāda odziņa, un tā gan ir katram sava,” viņa skaidroja.

Ārpus ētera Rūtu nebaida iespēja sasmērēties, viņai ļoti patīk uzņemties dažādus praktiskus un fiziskus darbus. Viņa stāstīja: “Manī ļoti sadzīvo šīs divas šķautnes. Esmu saņēmusi arī komplimentu – kā tas ir iespējams, ka tu pa dienu esi televīzijas ekrānā ar uzkrāsotām lūpām, ielokotiem matiem un rozā mini svārkos, bet, atbraucot mājās, tev ir nagi zemē un vista klēpī.” Vistas Rūtas saimniecībā ir mājdzīvnieku lomā un pat mēdz ēst no vienas bļodas ar suni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt