Līva ikdienu aizvada ļoti tālu no mājām – Ķīnā. Tur viņa sevi redz kā Latvijas mazo vēstnieku ārzemēs. Par Latviju Ķīnā zina maz un regulāri nākas skaidroties.
"Cilvēki īsti nezina, kas un kā notiek Eiropā un Latvijā. Viņiem ir tā stigma – ka varbūt ir iepriekšēja Krievijas ietekme. Tas ir vairākums, ko cilvēki zina Ķīnā par Latviju un, protams, Porziņģis. Visi zina par Porziņģi," atzina Līva Bažbauere, kura dzīvo Ķīnā.
Kopā ar draugu – režisoru tāpēc radījuši projektu, kas video formātā stāsta par Latviju ķīniešiem un par Ķīnu – latviešiem. Ne tikai par vēsturi, arī par ikdienišķām īpatnībām.
"Pirmajā satikšanās reizē viņa man pastāstīja, ka jums ir tūkstoš veidu, kā pagatavot kartupeļus. Un tad viņa man pagatavoja trīs ēdienreizes. Tāpēc gaidu vēl 997 pārējos," sacīja Līvas draugs Šie.
Abi kādreiz sapņo par kopīgu mājas iegādi Carnikavā. Bet šobrīd ieradušies Latvijā speciāli simtgadei.
"Ģimene un mūsu senči varbūt pat nebija gatavojušies tam. Bet tomēr tā vēlme attīstīt valsti un piedzīvot pirmos 100 realizējās. Un tas ir liels notikums," piebilda Līva.
Ilze ārpus Latvijas dzīvo jau 10 gadus. Pēdējos astoņus gadus Francijā, kur iesaistījusies Latviešu apvienībā Francijā.
"Latvija ir ļoti mīļa, ir ģimene Latvijā un ir svarīgi uzturēt to latvietību. Un arī nodrošināt to latvietību citiem latviešiem Francijā un esmu iesaistījusies Latviešu apvienībā Francijā, kur bieži rīkojam pasākumus. Uzņēmām ceļojošo Latvijas karogu, dziedu latviešu korī Parīzē," sacīja Ilze Tolpežņikova, kura dzīvo Francijā.
Ilze mīlestības dēļ pārvācās uz dzīvi Francijā, savukārt viņas vīrs – spānietis Migels mīlestības dēļ iemācījās latviešu valodu. Arī viņi gatavi dzīvot Latvijā – iegādājušies šeit dzīvokli, kur apmesties biežo vizīšu laikā. Šoreiz vizīte simtgades dēļ.
"Es nekad neesmu redzējis ne Spānijā, ne Francijā, ka valstī svin vienu pasākumu tik intensīvi. Var just, ka tas ir vienreiz dzīvē, vienreiz mūžā.
Kas ir pirmie simts gadi Latvijas valstī. Un var redzēt, ka visi to svin kopā," atklāja Ilzes vīrs Migels.
"Domāju, ka mainās, gan paši latvieši un Latvijas kultūra. Domāju, ka latvieši pec dabas ir ļoti individuālistiski, bet savā ziņā redzam, ka vajag būt kopā, lai virzītos tālāk kopā," piebilda Ilze.
Ija jau daudzus gadus pavada Krievijā, kur vada Sanktpēterburgas Latviešu biedrību. Viņa augusi ģimenē ar ļoti jauktām kultūras un reliģijas saknēm, tāpēc latvietību neredz kā kaut ko vienu, konkrētu. Viņas vīrs dzīvo Ukrainā un piedalījies Eiromaidanā. Uzskata, ka laikā, kad Krievijas ideoloģija sēj cilvēkos agresiju, ir svarīgi veicināt saiknes starp tautām. Tā viņa, atrodoties Krievijā, spēj ieguldīt latvietībā vēl vairāk nekā atrodoties uz vietas.
"Mēs esam ļoti maza nācija.. man pat raudāt gribas... nu mēs esam pārāk maza. Es agrāk par to nedomāju, tagad to izjūtu ļoti stipri. Un, ja vēl radīt tādu nesaticību stap dažādām tautībām, neskatoties uz to, kāda ir Krievijas valdība, Krievjā ir cilvēki un viņu vidū ļoti labi cilvēki," teica Ija Četveruhina, kura dzīvo Krievijā.
Viņa uzskata, ka izpratni par Latvijas panākumiem jāsēj arī pašos latviešos.
