Ķīnieši mēdzot viens otram novēlēt: “Lai tev izdodas piedzīvot interesantus laikus” - šobrīd patiešām pasaules ekonomika un ikviens no mums piedzīvo interesantus laikus, teica latviešu uzņēmējs Olavs Ritenis, uzņēmuma “Ventures International Group” dibinātājs un galvenais vadītājs Singapūrā: “Lai arī Taizemē, kur šobrīd atrodos, noteikti stingri drošības noteikumi - “lockdown” (blokāde) paredz, ka “vakara zvans” iestājas desmitos vakarā, proti, no mājām nedrīkst iziet pēc desmitiem vakarā un līdz četriem no rīta -, cilvēki vienmēr atrod iespēju, kā turpināt savu dzīvi. Šeit dzīve un bizness iet uz priekšu. Cilvēki baidās, daudziem tas ir šoks, bet viņi pielāgojas šai situācijai,” sajūtas raksturoja Ritenis.
Kanādā mītošais Kārlis Vasarājs, uzņēmuma "Imtex Membranes" vadītājs un Latvijas Goda Konsuls Ontārio provincē, stāstīja, ka arī tur pārsvarā dzīve un darbs rit mājās. Kanādā drošības noteikumi paredz, ka cilvēki nedrīkst pulcēties vairāk par pieciem, un par šī noteikuma neievērošanu sods ir 800 dolāru.
Tikmēr Pauls Miklaševičs, uzņēmuma “BlueOrange” klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors, kurš ir Kanādas latvietis un šobrīd dzīvo Latvijā, atklāja, ka atgriezies no Londonas un ir mājās kopš 13. marta. Arī darba dzīve tiek organizēta no mājām. Miklaševičs uzteica to, kā Latvija cīnās ar Covid-19.
Investori zemajā startā
Runājot par kopējo situāciju pasaules tirgos, visas biržas piedzīvojušas šoku un akciju cenas pamatīgi svārstījušās, bet aprīļa otrajā pusē tās nomierinājās. Kā atklāja Āzijas tirgus pārzinātājs Ritenis - investori šobrīd pēta un meklē iespējas, kur investēt, kad iestāsies mierīgāki laiki. Investori pozicionējas un gaida labākus laikus, meklē iespējas, bet tas nenozīmē, ka tūlīt viņi to darīs.
Ir svarīgi, kā Latvija šo laiku izmantos savā labā, jo investori gribēs koncentrēties uz tādām biznesa jomām, kam būs ko piedāvāt jaunajā pasaulē, Ritenis uzsvēra.
Noteikti prioritāte būs “FinTech” uzņēmumiem, kas darbojas tādās finanšu jomās kā maksājumi, kreditēšana, aktīvu pārvaldība un citās, piedāvājot tradicionālajiem banku finanšu pakalpojumiem alternatīvus pakalpojumus un spēs tos nodrošināt attālināti. Tieši tāpat investoru interesi varētu piesaistīt uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt attālinātu biznesa vadību, arī mācību procesus.
Kanādā zemākais punkts vēl būs
Kanādā dzīvojošais Vasarājs stāstīja, ka finanšu tirgi Ziemeļamerikā ir pragmatiski, bet pēdējā laikā uzvedība ir iracionāla: “Redzams, ka lielie tirgi ir atkopušies no kritiena. Bet domāju, ka tirgus ir izolēts un neatspoguļo patieso situāciju. Mēs redzam, ka Rietumkanādā naftas cenas ir kritušas un bezdarbs tiek prognozēts vēl nebijušā līmenī."
Tajā pašā laikā nekustamo īpašumu cenas nekrīt – tas Toronto nav noticis kopš 2007. gada, un izskatās, ka arvien mājas kļūst tikai dārgākas. Kanāda dzīvo pavisam dīvainā situācijā, sprieda Vasarājs – puse ekonomikas ir iznīcināta, bet cilvēki, tā vien šķiet, ir pavisam citā realitātē un iespējams, nespēj aptvert situācijas nopietnību. Kā norādīja Vasarājs,
Kanādā īstās krīzes sekas būs jaušamas vien pēc trim četriem mēnešiem, kad vienkāršie iedzīvotāji būs iztukšojuši savus krājkontus un nebūs naudas, par ko maksāt kredītus, pirkt jaunas mašīnas un iet uz restorāniem.
Kad Eiropā beigsies nauda, ekonomika apstāsies
Raugoties uz Eiropu, kritums biržā ir apstājies, bet cilvēki biznesa vidē dzīvo ar aizturētu elpu. Šobrīd katra Eiropas valsts sniedz atbalstu savā veidā, jautājums ir - kas notiks, kad atbalsts beigsies, jo ekonomika tiešā veidā ir atkarīga no patērētāja.
Kanādas latvietis Miklaševičs kritizēja Eiropas spēju solidarizēties un uzskata, ka cīņa ar krīzes sekām solās būs grūta: “Ja man prasa, kas noticis pēdējā laikā pasaules biržās, tad es gribu lamāties. Eiropas tirgi nav atguvušies tik labi kā Amerikas. Galvenais iemesls tam ir fakts, ka Eiropa nevar parādīt solidaritāti, nespēj pieņemt lēmumus, kā izmantot šeit pieejamos kapitālus, lai palīdzētu atkopties.” Kamēr Amerikai ir izdevies radīt glābšanas programmu, Eiropai to paveikt krietni grūtāk valstu ekonomiskās dažādības dēļ.
Eiropa brīnumu gaidās nav paguvusi investēt tādās lietās kā zaļā enerģija, jauni tilti, norādīja Miklaševičs.
Savukārt Vasarājs mudināja uz pārdomām, cik dārga varētu būt pāreja uz zaļajām enerģijām gan transportā, gan enerģijā, gan ražošanā: “Eiropa domā, kas tas varētu būt starp 1-2% no IKP; uz cik gadiem, mēs nezinām. Bet tas nav dārgi, ja salīdzinām ar to, cik šobrīd ir plānots cīņai ar Covid-19. Es ļoti ceru, ka Eiropā un Kanādā nauda plūdīs lieliem projektiem, zaļām programmām. Latvijai tā ir milzīga iespēja, jo redzam, ka mums ir izpratne par zaļajām enerģijām. Te ir infrastruktūra, ostas, lidostas. Mēs varam apkalpot visu Eiropas tirgu. Latvijā ir zaļa domāšana.”
Ritenis norādīja, ka Eiropas Savienība ir lieliska ideja teorijā, bet, kad jāsāk risināt jautājumi praksē, pierādās, ka ir grūti panākt vienošanos.
Latvija krīzi pārcieš godam
Latvijas valdība krīzi risina veiksmīgi, norādīja eksperti. Tiesa, visticamāk, ikdiena un ekonomiskās norises būs ierobežotas vismaz līdz rudenim. Salīdzinot ar Kanādu, piemēram, izglītības jomā Latvijā viss ir krietni sakārtotāks un jaunās iespējas izmanto efektīvi.
Kamēr Kanādā vēl tikai apgūst “Zoom” lietotni attālinātā mācību procesa organizēšanā, Latvijā attālināti daļai skolēnu spēj nodrošināt arī pusdienas, kas Ziemeļamerikai šķiet kā lidojums kosmosā. Vasarājs Kanādas rosību izglītības jomā dēvēja par šausmīgu un teica, ka noņem cepuri Latvijas priekšā.
Eksperti pauda uzskatu, ka Latvija viegli pārvarēs krīzi, jo pierādās spēja sadarboties. Tāpat Latvija ir ieguvēja kā maza valsts ar mazāku inerci. Taču, lai atgūtos pēc iespējas ātrāk, jau tagad jāsāk domāt, kā to paveikt.
Tas, kā Latvija ir spējusi improvizēt situācijā, kurā tā nonāca līdz ar visu pasauli, ir vienreizēji, norādīja Miklaševičs. Improvizācijā ir jābūt veiklam, jāieklausās apkārtējos, viņu idejās un izaicinājumos. No krīzes varam iegūt atvērtu skatu uz risinājumiem mūsu sabiedrībā un arī ekonomikā, Kanādas latvietis norādīja. Globalizācija nekur nepazudīs, bet savu vērtību un nozīmi atgūs lokālais.
Latvija var konkurēt ar labu izglītību, valodu prasmēm, zemām elektrības cenām, labu veselības aprūpi, konkurētspējīgu atalgojumu, labu infrastruktūru, ātru internetu, kā arī tuvumu galvenajiem tirgiem, uzskaitīja Miklaševičs. “Meklējot jaunas vietas savam biznesam, pasaule skatīsies uz valstīm, kur ir zemas elektrības cenas un elektrība ir zaļa. Tā ir lieliska iespēja Latvijai,” līdzīgās domās bija Kanādā dzīvojošais Vasarājs.
