Tētis Mārtiņš no Liepājas: Mīlu jūs pat tad, kad esat dumpīgi!

Sveicināti!

Sieva palūdza, lai piedalos konkursā un izvēlos tematu kurš mani uzrunā. Un gribu piekrist vienam no temata nosaukumiem, ka nav labākas profesijas par profesiju TĒTIS.*

Esmu uzaudzis piecu bērnu ģimenē, kurā tētis bija tikai radītājs, bet ne paraugs, padomdevējs, skolotājs, draugs un viss pārējais, kam tēvam bija jābūt. Tāpēc dienā, kad pats kļuvu par tēti, sapratu, ka es tāds negribu būt.

Man pietrūka tēva atbalsta, padoma, uzslavas, tāpēc tagad cenšos saviem diviem dēliem būt labs tētis, būt paraugs, būt atbalsta plecs, radīt mājas, kurās viņi grib atgriezties, par kurām viņi atceras un domā.

Lai gan zēni vēl ir mazi - 6 un 3 gadus veci -, tomēr jūtu, ka viņi ir laimīgi. Būt par tēti nav viegls darbs. Bērni ar savu zinātkāri, emocijām, neatkarību dažkārt iztukšo manu pacietību un spēki izsīkst, bet esmu lepns par viņiem, lepns, ka varu viņus audzināt, par viņiem rūpēties un skatīties, kā viņi manā paspārnē kļūst par personībām, mani puikas.

Esmu kaislīgs makšķernieks. Un

ja vien jūs zinātu, cik tā ir forša sajūta, ka dēls arī labprāt iet makšķerēt, pārņem manu aizraušanos - rausta to kātu un ar nepacietību gaida, kad kaut kas pieķersies.

Tas prieks, ko varu radīt bērna acīs, liek man justies noderīgam un gandarītam. Tēva profesijā redzu savus augļus, dažkārt rokas nolaižas, bet tāpēc man padomdevējs un atbalsts ir sieva, kura uzmundrina un dod padomu, viedokli, ja ko greizi daru attiecībā uz bērna audzināšanu. Ja tēva darbu var saukt par profesiju, tad tā nav no vieglajām, bet zinu, ka tā ir viena no labākajām, gandarītākajām un veiksmīgākajām profesijām, ja darbs tiek darīts bērna labā no sirds, nepiespiesti, arī ar mīlestību un iecietību, sapratni. Atceroties savu vectēvu, viņa darbus, rūpes par saviem mazbērniem, daru tāpat, lai arī mani bērni būtu laimīgi, ka viņiem ir tētis, kurš ne tikai ir radījis, bet arī rūpējas un domā par viņu dzīvi, labsajūtu un nākotni. Ar lielu aizrautību kopā ar mazajiem atjaunoju mūsu ģimenes māju, cerot, ka bērni to dienās novērtēs un leposies ar savu ģimeni, laimīgi brauks apciemot savus vecākus, kad izaugs lieli.

Martin un Miķeli, es mīlu jūs pat tad, kad esat dumpīgi.

Ziniet, es pēc kāzām nezināju, kas ir tētis, bet, kad bērniņš sievas vēderā auga un kustējās, sapratu, ka man būs jāuzņemas liela atbildība, nedrīkstu padoties. Un, kad Martins piedzima, biju laimīgs bez gala, lepns, ka esmu tētis.


Tētis Mārtiņš no Liepājas

*Vēstule, kas iesūtīta Latvijas Radio Tēvu dienas konkursā. Tētis Mārtiņš ir arī konkursa kategorijas uzvarētājs. 

Saistītie raksti
Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti