Kur gan maija sākumā var meklēt kārtīgu latvieti? Nu protams, ka dārzā! Tā kā arī šogad 4.maija “Dārza svētku koncertu” drīkstam svinēt tikai #ģimenes lokā – Latvijas Televīzija kopā ar Māru Sleju un Reini Ošenieku devās apciemot desmit saticīgas, stipras un mīlošas Latvijā zināmas mūziķu un aktieru ģimenes. Svētkus sirdī neviens nav atcēlis!
”Arī lielā piebūve, nekautrējoties varu teikt, tā arī ir tēta roku darbs. Mēs pa visiem kopā, cik nu varējām, palīdzējām. Nu kur gan vēl, ja ne pie vecākiem ir tik forši sabraukt kopā, kas diemžēl ne tik bieži sanāk. Tas laiks skrien, un visi kaut ko darbojas. Kur vēl, ja ne pie vecākiem, te, Ventas krastā? Noķer “zivīti”, nokūpini, meitenes uzcep kūku. Svētku sajūtas? Re, fonā karogs plīvo, bet tā īstā sajūta ir kopā sanākšana,” stāsta aktieris Gints Grāvelis.
Neiztrūkstoša visu svētku tradīcija ir mammas Daces Grāveles ceptā kūka, kuras receptē, līdzās biezpienam un āboliem, galvenā sastāvdaļa esot mīlestība. Vedekla – aktrise Ērika Eglija-Grāvele saka: “No mammas kūkas neviens neatsakās, ēd pat tie, kas kūkas neēd.”
Kamēr dāmas pa virtuvi, vīri iet makšķerēt, lai mielastam pagatavotu pašu kūpinātas zivis. Tieši par dzimtas relikviju – kūpinātavu stāsta tētis – Vilnis Grāvelis:” Ar draugu runājām par zivju kūpināšanu, un viņš saka – mans kaimiņš uztaisīja kūpinātavu no veca ledusskapja. Domāju, re, kāda interesanta ideja. Un tieši pēc trim dienām braucu mājās no darba, ceļmalā stāvlaukumā stāv izmests ledusskapis. Iestūķēju mašīnā un laimīgs braucu mājās, nebūs jāmeklē. Sāku mājās kaut ko darīt, skatos – mūslaiku, no plastmasas! Sieva dusmīga, atvedi krāmu mājās. Pēc kāda laika, vecās mājās sētā atradās [cits], izsviests ārā. Tā tapa šī kūpinātava.”
“Tāds vienojošais faktors. Iedomājies, cik forši, ka tu ar tēti kopā aizej tepat uz Ventu, noķer zivi un tepat tēva ledusskapī, pārtapušā par kūpinātavu, nokūpini. Te varētu tāds stāsts būt! Tas laiks ir tik, cik ir, bet atbraukt šeit un kopā nokūpināt – te garšo vislabāk!” stāstu turpina Gints.
Vaicāts par svētku sajūtu, Gints piebilst: ”Ne vienmēr vajag tos ciparus, sarkanos datumus kalendārā. Galvenais būt kopā. Nesen mums te kaut kā sanāca, sakrita, visi brāļi sabrauca, bērni, un tad iet ņigu ņegu. No laimes var uz mutes iekrist dubļos un pakliegt.”
