Sadaļas Sadaļas

Tēta darinātā Grāveļu dzimtas relikvija – no ledusskapja darināta zivju kūpinātava

Kad Grāveļu dzimtas četri dēli ar visām ģimenēm sabrauc pie vecākiem, kopā viņi ir gandrīz divdesmit. Šī iemesla dēļ, lai visiem ir kur palikt, tētis savām rokām šķūni pārbūvējis par māju.

Kur gan maija sākumā var meklēt kārtīgu latvieti?  Nu protams, ka dārzā! Tā kā arī šogad 4.maija  “Dārza svētku koncertu” drīkstam svinēt tikai #ģimenes lokā – Latvijas Televīzija kopā ar Māru Sleju un Reini Ošenieku devās apciemot desmit saticīgas, stipras un mīlošas Latvijā zināmas mūziķu un aktieru ģimenes. Svētkus sirdī neviens nav atcēlis!

”Arī lielā piebūve, nekautrējoties varu teikt, tā arī ir tēta roku darbs. Mēs pa visiem kopā, cik nu varējām, palīdzējām. Nu kur gan vēl, ja ne pie vecākiem ir tik forši sabraukt kopā, kas diemžēl ne tik bieži sanāk. Tas laiks skrien, un visi kaut ko darbojas.  Kur vēl, ja ne pie vecākiem, te, Ventas krastā? Noķer “zivīti”, nokūpini, meitenes uzcep kūku. Svētku sajūtas? Re, fonā karogs plīvo, bet tā īstā sajūta ir kopā sanākšana,” stāsta aktieris Gints Grāvelis.

Neiztrūkstoša visu svētku tradīcija ir mammas Daces Grāveles ceptā kūka, kuras receptē, līdzās biezpienam un āboliem, galvenā sastāvdaļa esot mīlestība. Vedekla – aktrise Ērika Eglija-Grāvele saka: “No mammas kūkas neviens neatsakās, ēd pat tie, kas kūkas neēd.”

Kamēr dāmas pa virtuvi, vīri iet makšķerēt, lai mielastam pagatavotu pašu kūpinātas zivis. Tieši par dzimtas relikviju – kūpinātavu stāsta tētis – Vilnis Grāvelis:” Ar draugu runājām par zivju kūpināšanu, un viņš saka – mans kaimiņš uztaisīja kūpinātavu no veca ledusskapja. Domāju, re, kāda interesanta ideja. Un tieši pēc trim dienām braucu mājās no darba, ceļmalā stāvlaukumā  stāv izmests ledusskapis. Iestūķēju mašīnā un laimīgs braucu mājās, nebūs jāmeklē. Sāku mājās kaut ko darīt, skatos – mūslaiku, no plastmasas!  Sieva dusmīga, atvedi krāmu mājās. Pēc kāda laika, vecās mājās sētā atradās [cits], izsviests ārā. Tā tapa šī kūpinātava.”

“Tāds vienojošais faktors. Iedomājies, cik forši, ka tu ar tēti kopā aizej tepat uz Ventu, noķer zivi un tepat tēva ledusskapī, pārtapušā par kūpinātavu, nokūpini. Te varētu tāds stāsts būt! Tas laiks ir tik, cik ir, bet atbraukt šeit un kopā nokūpināt – te garšo vislabāk!” stāstu turpina Gints.

Vaicāts par svētku sajūtu, Gints piebilst: ”Ne vienmēr vajag tos ciparus, sarkanos datumus kalendārā. Galvenais būt kopā. Nesen mums te kaut kā sanāca, sakrita, visi brāļi sabrauca, bērni, un tad iet ņigu ņegu. No laimes var uz mutes iekrist dubļos un pakliegt.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt