Latvijas Televīzija 1.augustā kopā ar Kristus Karaļa draudzes svētceļniekiem sāk 280 kilometru garo ceļu uz Aglonu un satiek cilvēkus, kuri dalās ar saviem stāstiem.
No Rīgas Terēze izgāja kā deviņus gadus veca meitene, bet Aglonā ienāca jau braša desmitgadniece.
Dzimšanas diena bija vakar. Vispirms meiteni sveica rīta misē Vecvārkavas baznīcā. Pusdienas laikā Terēzi meta gaisā uz krēsla brīvā dabā zemnieku saimniecībā "Ezeriņi", bet tortes svecītes viņa pūta Jasmuižas Kultūras namā, sēžot uz sava guļammaisa.
Un vēl šāda jubileja nozīmē, ka meitene nekad nezina, cik un kādi ciemiņi viņai būs. Jo svētceļnieki mainās, vieni pievienojas, citi dodas prom. Un tā katru gadu. Tāpēc vakar bija pat divas tortes. Gan mammas ceptā, gan pirktā medus kūka. Pāri palika tikai svecītes! Ne drupatiņas...
Terēze ļoti mīl dzīvniekus. Izaugusi viņa gribētu vadīt kādu šovu. Vislabāk ar delfīnu piedalīšanos. Pagaidām mācās un Dievam lūdz palīdzību tikt galā ar franču valodu, ko viņa apgūst skolā.
Svētceļojumā Terēze iet no trīs gadu vecuma. Viņa spēlē ģitāru un sacer dziesmas. Visskumjākā no tām ir par Terēzes mirušo opīti, kura piemiņai viņa uzrakstījusi īpašus vārdus un melodiju. Bet, kad Terēze tiek pie otas, viņa zīmē ar balto krāsu. Un svētceļnieku atpūtas brīžos visus cienā ar želejlācīšiem.
"Tas vienkārši mani padara laimīgu,” viņa saka par ticību.
Bet Terēzes dzimšanas dienas ballīte svētceļniekiem bija kā mazs brīnums, kurā katram atļauts piedalīties. Lielajā zālē, kur sarindoti guļammaisi, lietū salijušās, žūstošās drēbes un mugursomas, noslēdz gaismu. Un tad ienāk Terēzes mamma ar pašceptu kūku, kuru izgaismo svecītes. Un liesmiņu gaismā mamma savam meitukam čukst:
- Terēze.
- Ko?
- Es tevi mīlu!
- Es arī tevi mīlu!
