Kādu brīdi vēlējies kļūt par aktieri, 21 gadu vecais Krists Iesalnieks tomēr saprata, ka lauki viņam tuvāki par skatuvi. Eiropas finansējumu viņš saskata kā jauno lauksaimnieku priekšrocību, un jau šogad plāno pārņemt vecāku saimniecību Dundagā, kura jau mantota no paaudzes paaudzē. Pati dzīvojamā māja ir celta pirms 230 gadiem. "Man pilsētā īpaši nepatīk. Nav ko darīt. Un es izdomāju, ka palikšu laukos, taisīšu saimniecību, turpināšu - lai man ir, ko saviem bērniem atstāt. Protams, ka ir nedrošība. Nedrošība jau ir vienmēr - ja nu tev neizdodas! Bet jācīnās!" saka Iesalnieks.
Lai gan balgalnieks Artūrs Jēcis vēl nevar izpildīt prasības Eiropas subsīdiju saņemšanai un sākums puisim grūts, viņš nevienu brīdi nav apsvēris domu nekļūt par lauksaimnieku. Tuvojoties augstskolas studiju beigām, viņš iesējis graudus nevis vecāku laukos, bet pats savos astoņos hektāros. "Ēst vienalga vajag visiem - kaut kā tā enerģija ir jādabū. Maizīti visi ēdīs vēl ilgi. Tāpēc būs arī noiets," saka jaunais lauksaimnieks Artūrs Jēcis.
Artūram palīdz viņa tēvs Agris. "Es esmu ieinteresēts, lai viņš iet pats savu ceļu un attīsta savu saimniecību. Mans ieguldītais darbs varētu būt kā atbalsts viņam, bet es nedomāju, ka man viņam vajadzētu paklāt tepiķīti, lai viņam vieglāk iet," norāda Agris.
Ja gados jaunākie lauksaimnieki strādā ar mērķi savu iesākto nākotnē nodot bērniem, tad Aigars Ozolnieks, kas no pilsētnieka kļuvis par laucinieku, savos ogu dārzos redz bērniem ieguvumu jau šobrīd. "Tas nav noslēpums, ka bērniem vasarās nav, kur strādāt. Līdz ar to darbs bērniem ir kā skola, izaugsme, kur viņi var mācīties un kaut ko paši nopelnīt," atzīmē jaunais lauksaimnieks Aigars Ozolnieks.
Talsu lauku konsultāciju centram šobrīd vēl nav statistikas datu, cik daudz jauno lauksaimnieku uzsākuši savu darbību. Taču jau pastiprinātu interesi viņi izjuta martā un aprīlī, kad centrs rīkoja arodapmācības kursus lauksaimniecības pamatu apguvei. 70% no kursu apmeklētājiem bija tieši jaunie lauksaimnieki.
