Talsos mācās skolniece no miljons smaidu zemes

Ja Jaungada naktī virs Talsu novada redzēsiet lidojam papīra laternu, tad, iespējams, to gaisā palaidusi Taizemes meitene MinMind, lai 2015.gadā iesoļotu bez pagājušā gada neveiksmēm un sliktajiem darbiem. Tā ir viena no taizemiešu Jaunā gada sagaidīšanas tradīcijām. MinMind šobrīd mācās Talsu 2.vidusskolas 12.klasē, un priecājas, ka šoreiz svētku laiku sagaida bez savas Taizemes ģimenes un draugiem.

MinMind cenšas iemācīt sasveicināties savā valodā. Ja "labdien" vēl ir iespējams atkārtot, tad pie pirmajiem taizemiešu cipariem rodas grūtības un jāsaprot, ka tik viegli tas nebūs.

Kamēr varam izvēlēties pamēģināt pilnīgi svešu un neizprotamu valodu vien pāris sekundes, tikmēr MinMind tā ir ikdiena jau četrus mēnešus. Patiesībā viņas vārds ir Tamonwan, bet Taizemē oficiālos vārdus lieto reti, tāpēc arī šeit draugiem un ģimenei ļauts viņu saukt iesaukā MinMind.

Viņai ir septiņpadsmit gadu, saulaini brūna ādas krāsa, brūnas jo brūnas acis un tāds smaids, ka šķiet - smaida katra viņas šūniņa.

Skatoties uz viņu top skaidrs, kāpēc Taizemi sauc par miljons smaidu zemi.

Patiesībā mācības latviešu skolā viņai nemaz nav vieglas. Vēl grūtāku visu padara tas, ka Taizemē meitene mācās 11.klasē, bet šeit divpadsmitajā.

"Pārējie visu ir mācījušies jau iepriekš, tāpēc saprot mācību vielu, bet es nesaprotu pat valodu. Ir grūti, bet tas nav neiespējami, ja turpina smagi strādāt," Latvijas Radio pastāstīja apmaiņas skolniece Talsu 2.vidusskolā MinMind.

Un MinMind patiešām cenšas.

Lai uzlabotu savas latviešu valodas zināšanas, viņa pat dzied korī.

MinMind ir otrā apmaiņas skolniece no Taizemes, kas mācās Talsu 2.vidusskolā. Angļu valodas skolotāja Liene Lāce uzskata, ka tā ir iespēja ne tikai jauniešiem nostiprināt valodas zināšanas un paskatīties uz pasauli plašāk, bet arī izaicinājums pedagogiem.

"Daži skolotāji jau saka, nu jā, stājoties darbā neviens neprasīja obligātas angļu valodas zināšanas, tas ir, pasniegt savu priekšmetu arī angliski vai arī pasniegt tā, lai arī tam, kas nerunā latviski, ir ko darīt stundā," sacīja Talsu 2.vidusskolas skolotāja Liene Lāce.

Tāpēc MinMind mācības notiek pēc speciāla stundu saraksta – pie skolotājiem, kas spēj ar viņu komunicēt angliski, vai klasēs, kurās jaunieši spēj meitenei palīdzēt tulkošanā. Latviešu valodā viņai ir privātstundas, reizē ar 5.klases meitenēm viņa apgūst mājturību, piedalās medicīnas nodarbībās, viņai ir savas bibliotēkas stundas, kuru laikā MinMind gatavo projektus mācību priekšmetiem. Viņai padodas krievu valoda un matemātika, tāpēc sev kā izaicinājumu meitene pieņēmusi iespēju kārtot matemātikas un angļu valodas eksāmenu. Bet pat skolotāji, kas nav tik atvērti šādu apmaiņas skolēnu uzturēšanos skolā, ļoti priecājas par MinMind ārkārtīgi glīto rokrakstu.

"Nav runa par to, ka salasāms, bet ļoti kaligrāfisks rokraksts. Tas ir tas, ko mēs sen vairs skolā nemācām – glītrakstīšana. Mēs tikai priecājamies un rādam arī saviem bērniem – re, var arī tā.  Viņa veic savus pierakstus, klades ir sarakstītas vecās metodēs. Vingrinājumi vienmēr izpildīti, krāsaini izcelti. Nu patiešām tas, ko mūsu bērni jau uzskata par nevajadzīgu," priecājas skolotāja Lāce.

MinMind nolēma pavadīt gadu tālu prom no mājām, lai pabūtu svešā kultūrā un izbaudītu citas valsts tradīcijas. Tāpēc arī viņa iemācījusies dzejoli, ko skaitījusi Ziemassvētku vecītim.

Kamēr pirms brīvlaika savus klasesbiedrus viņa saraudināja ar taizemiešu nūdeļu zupas asumu, tikmēr jaunieši viņai iemācīja cept piparkūkas. Lai gan parasti svētku laiks ir brīdis, kad cilvēki visvairāk vēlas būt mājās, MinMind priecājas, ka šogad svēkus viņa sagaida otrā pasaules malā.

"Man ir ģimene arī šeit – mani viesvecāki, un tā ir jauka iespēja pavadīt laiku ar viņiem. Es varu pavadīt svētkus ar savu īsto ģimeni katru gadu, arī nākamgad un aiznākamgad, bet šis ir vienīgais gads, kad esmu šeit," skaidro MinMind.

Kad MinMind stāsta par Jaunā gada sagaidīšanas tradīciju Taizemē, tas izklausās gluži kā Latvijā – kopīgas vakariņas, ballīte un dziedāšana. Bet, ja latvieši lej laimītes, tad taizemieši palaiž debesīs papīra laternas.

"Mēs ticam, ka mūsu neveiksmes un pagājušā gada sliktās lietas aizlido reizē ar laternām. Un nākamajā gadā mēs būsim labāki cilvēki," tradīcijas skaidro MinMind.

Lai cik tas dīvaini arī nebūtu, MinMind atklāj, ka vasarā dodoties mājup, viena no lietām, kas viņai pietrūks visvairāk, būs aukstais laiks. Un, tieši pateicoties sniegam un aukstumam, viņai šogad svētku sajūta ir daudz spēcīgāka nekā karstajā Taizemē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt