Uz Angliju Anita Rubene devās pirms pieciem gadiem, sākotnēji palīgā dēla ģimenei, bet tad izlēma nedaudz pastrādāt, un tā arī palika, saprotot, ka labākais veids, kā sevi nodrošināt, ir nopelnīt pensiju Anglijā. Dēla ģimene kopā ar Rubenes kundzes dzīvesbiedru tagad dzīvo Norvēģijā, un pandēmijas dēļ satikties ir neiespējami.
Rubene dzīvo Anglijā un ir pateicīga arī valsts medicīnai.
Īpaši baltā galdauta svētkiem sagādāti Latvijas produkti, piemeklētas sveces karoga krāsās, lai mierā un klusumā turpinātu lasīt draugu dāvāto "Dvēseļu puteni". Svētki ir arī brīdis atmiņām.
"Man Latvija ir šī karote, Pētera karote''', rāda Rubee. ''Bija karš, un mans vectēvs tika ieslodzīts koncentrācijas nometnē Salaspilī. Nezinu, kā viņš bija no tās nometnes izkļuvis, četrrāpus vai kā. Lūkojot kartē, kur ir Salaspils un kur ir mūsmājas pie Mazsalacas, tas ir Vidzemes pats gals pie igauņu robežas, tur pāri sliedēm varēja nopirkt igauņu desu. Un bija ticis mājā.
Un tad es atceros tādu jocīgu lietu kā Veras tanti, kas pīpēja papirosus. Un es nevarēju saprast, kāpēc tantei, kāpēc sievietei jāpīpē papirosi. Bet tad pienāca tas laiks, kad drīkstēja jau teikt. Viņa slēpa skapī savu vīru. Un viņš gribēja uzpīpēt.
Un viņa iesāka pīpēt tos papirosus, lai tie, kas ienāk mājās, lai neuzķer. Un tā arī viņa visu mūžu nopīpēja," atcerējās Rubene.
Pienākot pensijai pēc pieciem gadiem, plānots pārvākties uz Latviju.
"Es gribu šūpuļkrēslu, kuru dēls man apsolīja. Apsēsties, šūpoties un skatīties uz savām pļavām," sacīja Rubene.