Svešumā pietrūka ģimenes un draugu. Ingus atrod darbu Latvijā, vēl dzīvojot ārzemēs

Pēc desmit gadu ilgām darba gaitām ārzemēs Latvijā atgriezies Ingus Dzenis. Vēl būdams Norvēģijā, uzzinājis, ka Krustpils novadā tiek būvēta jauna kokapstrādes ražotne, pieteicies darbam. Sākumā Ingus strādāja par iekārtu operatoru, bet tagad kļuvis par maiņas vadītāju. Ingus Dzenis norāda, ka aptuveni trešdaļa uzņēmuma darbinieku ir reemigranti.

Svešumā pietrūka ģimenes un draugu. Ingus atrod darbu Latvijā, vēl dzīvojot ārzemēsSandra Paegļkalne

    SIA “AmberBirch” maiņas vadītājs Ingus Dzenis izrāda ar mūsdienīgām tehnoloģijām aprīkotās telpas, kur tiek pārstrādāta bērza koksne un ražots tehniskais finieris, kas tiek eksportēts galvenokārt uz Dienvidaustrumāziju. Sākumā Ingus Dzenis strādāja par iekārtu operatoru, bet nu jau viņš kļuvis par maiņas vadītāju, kuram jāuzrauga darbs cehā.

    “Esot maiņas vadītājam, man ir jāpieņem kravas ienākošās ar visiem materiāliem, jāveic uzmērīšana, jāpārbauda kvalitāte esošajam materiālam," stāsta Ingus. Finiera rūpnīcā viņš sāka strādāt pagājušā gada augustā – pēc tam, kad bija atgriezies mājās no Norvēģijas. Darba pieredze ārzemēs viņam sākās pirms 10 gadiem Anglijā.

    “Draugs brauca strādāt uz Angliju 2009. gadā. Sākumā bija doma aizbraukt uz vasaru nopelnīt. Strādājot vasarā tur, radās piedāvājums caur pazīstamiem cilvēkiem braukt strādāt uz Norvēģiju. Nolēmu to izmantot, zinot to, ka Norvēgijā labas algas. Strādāts Norvēģijā ir dažādās jomās – gan zivju fabrikās, gan celtniecībā. Pēdējais darbs bija – mēs uzstādījām bērnu rotaļu laukumus un atjaunojām," skaidro Ingus.

    Svešumā tomēr pietrūka ģimenes un draugu, tādēļ dziļi sirdī nepameta doma par atgriešanos dzimtenē, tiklīdz Latvijā radīsies kādas darba iespējas. “Vecākiem arī, protams, gribas mani redzēt biežāk, bija periods, kad es nebiju bijis Latvijā trīs gadus gandrīz. Vecāki ilgojās, gribēja mani redzēt, arī pašam gribējās satikt gan vecākus, gan draugus, gan radus. Strādājot ārzemēs, tas ir sarežģīti," saka Ingus.

    2018. gada beigās firma Norvēģijā, kurā Ingus strādāja, bankrotēja, un neilgi pēc tam Ingus uzzināja par “AmberBirch” ražotnes būvniecību. “Solītas tika labas algas, līdz ar to sagaidīju, kad sāks meklēt darbiniekus, un pieteicos šeit. Ar darbu šobrīd esmu apmierināts, darbs ir interesants. Darbs pie iekārtām man vienmēr ir paticis," norāda Ingus.

    Šobrīd Ingus Dzenis ir apmierināts gan ar darba pienākumiem, gan atalgojumu. Lai gan Norvēģijā varēja nopelnīt vairāk, viņš tomēr izvēlas palikt Latvijā.

    “Saņemt uz rokas vairāk nekā 1000 eiro man sanāk. Pēdējā darbā [Norvēģijā] bija tā, ka man bija sezonas darbs, līdz ar to strādāju no aprīļa līdz novembrim, decembrim. Sezonas mēneši karstākie bija vasarā – jūnijs, jūlijs, augusts. Tad, protams, alga bija krietni lielāka nekā šeit – sanāca pāri par 2000 mēnesī, bet ziemā citreiz vispār darba nebija. Vidēji rēķinot, alga bija nedaudz lielāka kā šeit. Tagad pluss tas, ka šeit es esmu mājās. Visiem jau liekas, ka tajās ārzemēs ir ļoti labi, bet ne vienmēr viss ir tik labi, kā citiem liekas. Jā, protams, ārzemēs strādājot, dzīves līmenis ir augstāks, bet, ja tur arī pastāvīgi dzīvo, izmaksas ir krietni lielākas, beigās tīrā peļņa nemaz tik daudz nesanāk, jo izdevumi ir ļoti lieli," atzīst Ingus.

    Savus tautiešus, kuri nevēlas atgriezties mājās, Ingus gan nenosoda. Katram esot savas vajadzības un vēlmes. “Man pašam arī bija tā, ka uz to brīdi, kad es aizbraucu uz ārzemēm, es Latvijā darbu nevarētu atrast ar tādu algu, kas mani apmierinātu. Tagad man tas ir izdevies," tā Ingus.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Cilvēkstāsti
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti