Mūsu sarunā Aleksejs dalās ar saviem iespaidiem par integrēšanās iespējām Latvijā, kā arī skaidro, kā šos procesus vajadzētu uzlabot. Lai gan viņš jau labi saprot latviešu valodu un spēj tajā arī runāt, mūsu saruna pagaidām vēl norisinās angliski. Aleksejs cer jau pavisam drīz latviešu valodu apgūt augstākajā līmenī.
LSM.lv jau 2015. gadā rakstīja par tevis izveidoto portālu “Migrantu Balss”, kad tas nupat bija atklāts. Vai projekts sasniedza savu mērķi?
Pirms trīs gadiem es piedalījos kādā mentoringa programmā, kur kopā ar partnerim “Providus” un organizāciju “Drošā māja” mēs izstrādājām šo projektu. Šobrīd portālu “Migrantu Balss” (www.voiceofmigrants.eu) noteikti uzskatu par veiksmīgu.
Tas deva iespēju astoņiem blogeriem, kas Latvijā dzīvojuši vismaz gadu, izstāstīt savu stāstu plašākai sabiedrības daļai par dzīvi šeit. Manuprāt, galvenais projekta mērķis - mazināt sabiedrības vienaldzību pret imigrantiem - caur šo projektu tika sasniegts, jo Latvijas sabiedrība redzēja, ka šie cilvēki dzīvo Latvijā un dzīvo starp mums, darot normālas lietas - strādājot, mācoties, nodarbojoties ar hobijiem, mācoties latviešu valodu. Šobrīd, kad pagājuši jau trīs gadi, kopš uzsākām projektu, šie cilvēki vēl joprojām dzīvo Latvijā un attīsta sevi šeit.
Piemēram, projekta dalībniece Irina Viļegžaņina, kas Latvijā māca bērniem čellu kādā valsts mūzikas skolā, šobrīd ir jau apguvusi latviešu valodu līdz C1 līmenim.
Es vēlos attīstīt šo platformu tālāk, jo šiem stāstiem ir jāturpinās. Pirms trīs gadiem bija šie cilvēki, bet tagad ir jau citi, kuriem noteikti būtu jādod iespēja dalīties ar Latvijas sabiedrību savos stāstos. Šobrīd aktīvi meklēju veidus, kā piesaistīt finansējumu portāla “Migrantu Balss” turpinājumam.
Kas ir tavs stāsts? Kādēļ tu šo dari?
Mans stāsts ir tiešām vienkāršs. Vienmēr esmu sevi uzskatījis par enerģijas pilnu un sabiedrisku personu, kas vēlas darīt ko labu ne tikai sev, bet visai sabiedrībai un valstij, kurā es dzīvoju.
Kad dzīvoju Krievijā, es, būdams jurists pēc pirmās izglītības, brīvprātīgi lasīju lekcijas jauniem aktīvistiem par to, kā labāk komunicēt ar Krievijas policijas varas iestādēm, nepārkāpjot Krievijas likumus. Šobrīd, kad dzīvoju Latvijā, es jūtu, ka arī šeit ir iespēja darīt ko labu. Šeit ir vairāk iespējas nevalstiskajām organizācijām un aktīviem cilvēkiem. Kas mēs esam, ja mēs šīs izdevības neizmantojam?
Cik liela, tavuprāt, ir trešo valstu iedzīvotāju integrācijas problēma Latvijā?
Latvijā integrācijas problēmas noteikti eksistē. To, cik tā ir liela, man ir grūti noteikt. Domāju, ka pasaulē mēs varam redzēt valstis, kurās integrācijas problēmas ir lielākas. Arī Latvijā, lai gan esam tomēr maza valsts, šīs problēmas pastāv, un tādēļ mēs turpinām strādāt, lai tās mazinātu.
Pavisam nesen man bija iespēja piedalīties integrācijas hakatonā, ko organizēja Kultūras ministrija. Tā rezultātā kopā ar domubiedriem izveidojām aplikāciju, kas ir domāta iebraucējiem Latvijā.
Šī aplikācija būs kā interaktīva platforma, kurā vietējie iedzīvotāji varēs dalīties ar informāciju, kas būtu noderīga cilvēkiem, kas nesen pārvākušies uz dzīvi Latvijā.
Tā ļaus dalīties un atrast kādus pasākumus, latviešu valodas kursus, sportošanas iespējas, brīvprātīgo darbu u.c. Hakatona organizētāji kopā ar Britu padomi Latvijā šo ideju nolēma atbalstīt arī finansiāli.
Viena lieta ir palīdzēt imigrantiem un bēgļiem integrēties, bet pavisam cita ir to izdzīvot pašam. Kāda ir tava pieredze, ejot cauri šim procesam?
Pirmkārt, mums nevajadzētu runāt par “imigrantiem” un “bēgļiem”, bet gan runāt par visiem iebraucējiem Latvijā, neatkarīgi no to oficiālā statusa. Ir ļoti svarīgi šos cilvēkus nenošķirt, ko būtu svarīgi saprast visai Latvijas sabiedrībai.
Es daudz par sevi nedomāju, bet domāju vairāk par projektiem, ar kuriem strādāju. Šo jautājumu man Latvijā uzdod daudzi. Kā dzirdi, es šobrīd atbildu angliski, nevis latviski. Es vēl joprojām esmu procesā, lai iemācītos latviešu valodu. Drīz jau tikšu latviešu valodas augstākajā līmenī!
Pašreiz es turpinu mācīties valodu, esmu ieguvis maģistra grādu Latvijā, strādāju labā uzņēmumā, un par to es īpaši priecājos, jo laba darba atrašana bija viens no maniem svarīgākajiem mērķiem un lielākajiem izaicinājumiem.
Es Latvijā jūtos ērti. Man ir latviešu draugi, man ir hobiji, un es varu sevi pilnveidot arī tālāk, darbojoties sabiedrības labā.
Es domāju par savas nevalstiskās organizācijas dibināšanu, un Latvijas likums šo iespēju sniedz arī tādiem cilvēkiem kā man - kas izvēlējušies pārvākties uz dzīvi Latvijā.
Kas, tavuprāt, būtu vēl jāuzlabo, lai integrācija notiktu veiksmīgāk?
Par šo jautājumu un maniem uzskatiem, kam būtu jāmainās, esmu sācis arī publiski izteikties. Tā kā esmu jurists pēc izglītības, īpašu uzmanību pievēršu juridiski saistošiem likumiem, kas kavē vai veicina jauniebraucēju integrāciju valstī.
Manuprāt, viena no svarīgākajām lietām ir, pirmkārt, saprast un apzināties, ka mūsu imigrācijas likums nav bez trūkumiem. Piemēram, ja Latvijā studējošie ir ieguvuši maģistra grādu, tad viņiem ir iespēja Latvijā uzturēties vēl pusgadu, lai varētu atrast sev darbu šeit. Savukārt uz studentiem, kas ieguvuši bakalaura grādu, šādi noteikumi neattiecas. Arī ierobežojumu pusgads vajadzētu palielināt uz gadu, jo Latvijai ir vajadzīgi augsti izglītoti un pieredzējuši profesionāļi.
Otrkārt, strādājot mikrouzņēmumā, jauniebraucēji saskaras ar to pašu problēmu, ar ko patiesībā saskaras arī Latvijas pilsoņi – par šiem darbiniekiem netiek iemaksātas pilnas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Likumi būtu jāizstrādā tā, lai arī šai sabiedrības daļai, kas strādā mikrouzņēmumos, būtu pilna sociālā apdrošināšana un tie paši labumi, kas ir pilnas sabiedrības darbiniekiem.
Latvijai būtu jāņem piemērs no citām Eiropas valstī, piemēram, Zviedrijas, un jāuzlabo imigrācijas likums tā, lai tas būtu vienlīdzīgs ar Eiropas standartiem.
Kādu tu vēlētos redzēt Latviju pēc pieciem gadiem?
Es uzskatu, ka mēs varam padarīt savas dzīves un Latviju labāku, ja mēs strādāsim kopā.
Es redzu jaunās Saeimas perspektīvas un ceru, ka jauno partiju deputāti vairāk atbalstīs pilsonisko organizāciju aktivitātes Latvijā.
Ja tas notiks, mēs varēsim izdarīt daudz vairāk jaunu un inovatīvu lietu, kas sniegs labumu tieši Latvijas sabiedrībai, nevis tikai biznesa interesēm.
Pēc pieciem gadiem es redzu Latviju kā spēcīgu un pārtikušu valsti, kas apvieno toleranci pret tiem, kas vēlas uzsākt savu dzīvi Latvijā, ar Eiropas labākajiem standartiem atbilstoša likuma spēku, nedodot iespēju augošajam skaitam imigrantu ietekmēt pārkāpumu un noziegumu statistiku Latvijā.
Mūsu sarunas beigās Aleksejs latviešu valodā atstāj savu novēlējumu Latvijai: “Es vēlos Latvijai un Latvijas sabiedrībai panākt ilgtspējīgu attīstību nākamos piecus gadus un vēlāk. Mēs palīdzēsim!”
*Raksts tapis projekta "Masu mediju iesaiste trešo valstu pilsoņu integrēšanā Latvijā" (Projekta Nr. PMIF/7/2016/1/02) ietvaros. Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekta īstenošana turpināsies līdz 2018. gada decembrim.
