Zanda Alksne ir divu 6 un 9 gadus vecu bērnu, Latvijas pilsoņu māmiņa. Ar bērniem dzīvojusi Latvijā, bet viņas bijušais vīrs Gruzijā. Kādā no bērnu apciemojumu reizēm tēva dzimtenē bijušais vīrs, Gruzijas pilsonis, paziņojis, ka bērniem jāpaliek pie viņa. Abi vecāki parakstījuši notariāli apstiprinātu vienošanos, ka bērni dzīvos Tbilisi, taču vēlāk izrādījies, ka iedzīvoties ir grūti un, kā atzīst pati Zanda, viņa pārkāpusi vienošanos un pērn bērnus atvedusi uz Latvijā.
„Labi apzinājos, ka pārkāpju vienošanos, un sākās strīds par bērnu prettiesisku aizturēšanu,” tagad saka Zanda.
Zandas stāsts atgādina Hāgas konvencijas par starptautisko bērna nolaupīšanu būtību: bērns, kuru viens no vecākiem bez otra vecāka ziņas aizvedis jeb konvencijas izpratnē — nolaupījis —, netiek atdots otram vecākam, bet gan atgādāts atpakaļ valstī, kas ir bērna pastāvīgā dzīvesvieta, lai tur vecāki savā starpā izšķirtu strīdu par bērnu; arī to, kur bērns dzīvos.
Pirms mēneša saskaņā ar apgabaltiesas spriedumu bērniem nācies doties atpakaļ pie tēva uz Gruziju, lidostā sākusies histērija, pieaicināta apsardze. Brālis ar māsu atteikušies lidot un palikuši Latvijā. Nākamnedēļ gaidāma tiesa, kura lems par iepriekšējās instances tiesas lēmuma atcelšanu par bērnu atgriešanu Gruzijā.
„[Man] ir liels aizvainojums, ka tiesvedība tik vienkārši izlemj bērnu likteni. Vissāpīgāk ir arī tas, ka bijušais vīrs vēlas panāk pārsvaru, nevis rūpes,” Zanda raud.
Zandas bijušā vīra advokāte, kura līdz šim pārstāvējusi viņa intereses, ar īsziņas palīdzību LTV informēja, ka šobrīd vairs neesot Zuraba Canavas advokāte. Savukārt Zurabs Canava šodien uz LTV telefona zvaniem neatbildēja. Viņam jau rokās ir apgabaltiesas spriedums, kas paredz tiesības vest bērnus prom.
