Stradiņš ir daudzu akadēmiju īstenais loceklis, ir saņēmis neskaitāmus ordeņus, apbalvojumus un atzinības, bet vienmēr palicis dziļi cilvēcīgs, vienkāršs un sirsnīgs, kurš ar cieņu un pietāti attiecas pret ikvienu cilvēku. Viņš ir arī dedzīgs savas dzimtās Sēlijas un visas Latvijas patriots, kurš uzskata, ka viena no mūsdienu Latvijas lielākajām problēmām ir cilvēku nespēja saliedēties un vienoties par mērķiem labākas nākotnes vārdā.
Apbrīnojams zinātnieks, bet reizē liela autoritāte tieši cilvēciskuma ziņā – tā akadēmiķi Jāni Stradiņu raksturo visi viņa kolēģi.
Zinātņu akadēmijas prezidents mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis Jāni Stradiņu tuvāk iepazinis 1980. gadu sākumā, kad viņi kopā darbojās Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrībā. Cilvēks ar pavisam vienkāršu ārieni, kurā slēpjas izsmalcināti jūtīga dvēsele un spēja nekļūdīgi identificēt ikviena cilvēka būtību. Tai pat laikā viņš nevienam cilvēkam savā klātbūtnē neļauj justies mazvērtīgam. Gluži otrādi – viņa draudzīgā attieksme arī citiem iedod spārnus vai kļūst par tramplīnu.
Visiem tiem cilvēkiem, kuri ar viņu ir garīgā saskarē atradušies, viņš ir veicinājis augšanu. Un šī augšanas gēna, augšanas instinkta stiprinājums un stimulējums, tas ir bijis tas neparastais fenomens, ko patiešām ir vērts Jānī Stradiņā apbrīnot," norāda Spārītis.
Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš apbrīno arī akadēmiķa Jāņa Stradiņa spēju kļūt par jebkuras konfliktsituācijas samierināšanas katalizatoru. „Es esmu daudzkārt ar sajūsmu vērojis viņa apbrīnojamo prasmi pateikt ļoti nepatīkamas lietas tādā formā, kas nevienu neapvaino, bet liek aizdomāties. Viņam ir arī ārkārtīgi liela spēja paredzēt notikumu gaitu, ne tikai, kā tā veidosies, bet arī – kāda būs apkārtējo reakcija," saka Kalviņš.
Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis ar Stradiņu kopā darbojas Latvijas Bankas monētu komisijā. Jubilāru viņš iepazinis kā cilvēku, kam piemīt izcila loģika un kurš visā iedziļinās ar labvēlīgu patiku. Vērtīgi un interesanti ieklausīties ir teju visā, ko viņš saka, pie tam Stradiņam piemīt spēja situācijām piemērot dažādus spārnotos teicienus, kas ļoti trāpīgi izgaismo konkrēto realitāti.
Stradiņš vienmēr ir tā gaišā personība, kas it kā apstaro visu, kas ir ap viņu. Pie tam, kas ir apbrīnojami, vienmēr īstā brīdī viņš pasaka kādu spārnotu citātu. Tas var nebūt viņa paša izdomāts, tie var būt pagātnes teicieni, bet viņi ir tik spilgti, ka it kā pienaglo tā brīža situāciju," saka Lancmanis.
Pats Jānis Stradiņš LR raidījumā „Zināmais nezināmajā" par šī brīža Latvijas situāciju aicināja aizdomāties, citējot pirms gandrīz 140 gadiem rakstītos Kronvalda Ata vārdus. „„Netaupot pūliņus un darbu, un lielu un vecu kultūras tautu sargāta un pabalstīta, latviešu tauta sasniegs savus ziedu laikus. Bet tad, kad tā kādu laiku šai augstumā būs krietni strādājusi, tā pamazām iemācīsies uz saviem lauriem atdusēties. Un, atdusēdamās, novecosies. Un novecodama, uz kādu laiku pazudīs aiz kulisēm". Tā rakstīja Kronvaldu Atis 1875. gadā, un es domāju, ka mūsu morālais pienākums pret tautisko atmodu, pret latviešu tautu ir gādāt, lai mēs nenovecotos un neaizietu aiz kulisēm," teica Stradiņš.