Skolā Zanei padevās bioloģija, interesēja cilvēka fizioloģija un anatomija. Viņa piedalījās bioloģijas olimpiādēs, un varēja bez iestājeksāmeniem iestāties augstskolā. Kad bija jāizlemj, kur studēt - Bioloģijas vai Medicīnas fakultātē, Zane izlēma par labu biologiem. „Pirmais kurss bija pie profesora Grēna, molekuārā bioloģija. Es par to pirmo reizi dzirdēju. Mani tas tā aizrāva, ka es teciņus vien atskrēju uz Biomedicīnas centru,” atceras Zane.
Tagad Zane ir bioloģijas zinātņu doktore. Strādā Vēža biomarķieru laboratorijā, kur top jaunas, augstas precizitātes metodes, lai savlaicīgi atklātu ļaundabīgos audzējus. Kā norāda Zane, satraucošākais ir tas, ka šīs slimība kļūst aizvien jaunāka: „Vēzis tiek atklāts aizvien jaunākiem cilvēkiem. Ja agrāk uzskatīja, ka vēzis ir vecuma saslimšana, ka dzīves laikā organismā uzkrājas mutācijas, un tas veicina audzēju veidošanos, tad šobrīd ar vēzi saslimušo vecums krītas.”
Zane un viņas kolēģi meklē antivielas cilvēka asinīs, kuras izdala organisms, cenšoties tikt galā ar audzēju. „Zinātnieki ir pierādījuši, ka antivielas var veidoties pat četrus gadus pirms tam, kad audzējs var tikt detektēts slimnīcā. Diezgan agri, pirms ļaundabīgie procesi jau ir sākušies. Imūnsistēma jau reaģē,” skaidro zinātniece.
Jo agrīnākā stadijā vēzi atklāj, jo lielākas izredzes cilvēku glābt. Sešu gadu laikā mūsu zinātnieki jau atraduši ap 1400 dažādu audzēju antigēnu. Tostarp biomarķieri, ko varētu sekmīgi izmantot kuņģa vēža diagnostikā. Zane meklē antigēnus, kuri raksturīgi prostatas vēzim, kas ir visbiežākais audzējs vīriešiem, un saslimstība ar to turpina tikai augt.
Pašlaik prostatas vēža skrīninga testi nav precīzi, tāpēc lielai daļai pacientu papildu jāveic arī sāpīgie biopsijas izmeklējumi. „Lai ar vienkāršu asins analīzes testu varētu pateikt, vai šis cilvēks ir slims ar vēzi vai nē. Parastu asins analīzi paņemt – vīrietim nevajadzētu nekur griezt, durt. Notestējam un pasakām, vai viņam vērts iet padziļināti izmeklēties, vai arī viņš ir drošajā zonā,” stāsta Zane.
Vēl paies vairāki gadi, līdz jaunais diagnostikas tests būs izstrādāts. Pēc tam to vajadzēs pārbaudīt un apstiprināt, ka mediķi to var izmanto prostatas vēža diagnostikā. Zinātnieki ļoti aicina vīriešus, kas sevi uzskata par veseliem un ir vecāki par 40 gadiem, nodot asinis Iedzīvotāju genoma datubāzē un piedalīties pētījumā. Reģistrācijas veidlapa atrodama Biomedicīnas pētījumu un studiju centra mājas lapā.
