Katrina uz Sočiem devusies 21.janvārārī. Pirmajā dienā viņa saņēma savu akreditāciju un uniformu, kuru raksturo kā ļoti raibu, tomēr skaistu. Viņa strādā kalnu ciematā „Derevnya”, kurā dzīvos praktiski visi kalnu sporta veidu pārstāvji un nacionālās olimpiskas komitejas.
Brīvprātīgās pienākumi ir pasākumu apkalpošana, tomēr pārsvarā viņa darbojas kā pārbaudes punkts, sekojot tam, lai „cilvēki nokļūtu tur, kur viņiem jānokļūst, bet „nepareizie” neiekļūtu noteiktās teritorijās, tajā skaitā slēgtajā zonā, kur dzīvo sportisti”.
„Kamēr ciemata iedzīvotāji tikai sāk ierasties, mēs izmantojam laiku, lai uztaisītu kādas bildes, jo visapkārt ir kalni, un te ir ļoti skaisti. (..) Žēl, ka manas maiņas sākas agrā rītā, kad ir tumšs, un arī beidzas neilgu laiku pirms tumsas, līdz ar to nesanāk daudz ko redzēt,” raksta Katrina.
Studentei nedēļā ir viena brīvdiena, jo esot brīvprātīgo trūkums. „Daudzi nav atbraukuši, tā kā no paredzētiem 25 tūkstošiem brīvprātīgo varētu būt ap 15 tūkstošiem,” atklāj Katrina.
Darba vietā viņai ir jāpavada aptuveni 10 stundas, tomēr no tām darbam tiek veltītas aptuveni 7-8 stundas. Turklāt šajā laikā iespējams arī atpūsties, piemēram, ja cilvēks ir nosalis.
Ir jau grūti kopumā, daudz kas patiešām netika pārdomāts, taču viss ir atkarīgs no cilvēka uztveres. Es visu redzu no pozitīvās puses, jo no šī visa notikuma es tikai iegūšu,” spriež studente.
Trīs stundas skaistu ainavu līdz darba vietai
Katrina dzīvo brīvprātīgo ciematā „Veseloye”, kas atrodas 10 minūšu braucienā no Olimpiskā parka piekrastes rajonā. Tā kā viņa strādā kalnos, bet dzīvo piekrastē, ceļam nākas veltīt gandrīz trīs stundas vienā virzienā. „Turklāt transports var kavēties, dažreiz var neatbraukt, jo šoferi arī bieži vien ir jauniņie - viņi sabraukuši no visām Krievijas malām,” stāsta studente, piebilstot – pie tā jau ir pieradusi.
Brīvprātīgie ir izmitināti jaunbūves dzīvokļos – meitenes parasti pa 3-4, puiši pa 6-10. Tur viņiem nodrošina brokastis un vakariņas, bet darba vietā – pusdienas. „Diemžēl veģetārā virtuve (pati esmu veģetāriete) nav īsti pārstāvēta tieši šeit, lai gan jau objektā tā ir ļoti laba, līdz ar to nākas iepirkti arī veikalos „sauso” pārtiku, jo no virtuves tehnikas drošības nolūkos mums ir atļauts lietot tikai tējkannu un mikroviļņu krāsni. Cenas pārtikai te ir augstākas nekā Latvijā, bet labi, ka tikai nedaudz,” raksta Katrina.
Par drošību esot patiešām padomāts. Ieejot katrā objektā ir kontrole, nedrīkst ienest ēdienu, dzērienus un vēl daudz ko citu. Cilvēki ne tikai iziet caur detektoram, bet katru pārbauda arī personīgi, prasa parādīt somu, bet ja ir tehnika – ir jārāda, ka tā darbojas.
Olimpisko spēļu krāšņais vēriens
Olimpisko parku, kurā atrodas arēnas, Katrina apskatīja jau pirmajās dienās. Vakaros tas esot ļoti skaisti izgaismots, un dažkārt var redzēt mēģinājuma šovu ar uguns iedegšanu un ūdens šovu mūzikas un speciālā apgaismojuma pavadījumā. „Tiešām ļoti skaisti!”
Brīvajā laikā studente plāno aizbraukt pie jūras, tieši uz Soču pilsētu, kas atrodas stundas brauciena attālumā.
„Kopumā es nenožēloju, ka esmu šeit atbraukusi, jo tas patiešām ir lielisks piedzīvojums un iespēja piedalīties pasaules mēroga notikumā, tā organizēšanā. Ir daudz tādu, kam šī ir pirmā pieredze, taču biju satikusi arī vecu japāni, kuram šīs jau ir sestās Olimpiskās spēles, kurās viņš piedalās. Jau pirmajās dienās sapratu – viegli noteikti nebūs (samērā daudz brīvprātīgo atteicās jau pirms spēlēm, daži par to domā tagad), taču labā kompānijā visu var izturēt, jo tas ir tā vērts,” raksta studente.
Šeit ir pavisam cita pasaule (..) Tu esi pilnībā pārņemts ar Olimpiskajām spēlēm un ar to, ko var izdarīt, atrodoties šeit,” raksta Katrina.
