Viņš pārsvarā komentējis futbolu un hokeju, strādājis arī televīzijā, taču Jākobsons atzinis, ka viņa mūža mīlestība tomēr ir Radio. Pagājuši vairāk nekā 60 gadi kopš pirmās intervijas. Latvijas Radio arhīvs glabā jubilāra savulaik paveikto - gan reportāžas no 13 olimpiskajām spēlēm, Pasaules hokeja čempionātiem, Māra Verpakovska zvaigžņu stundu Eiropas futbola čempionātā Portugālē, arī sarunas ar izcilo šahistu Mihailu Tālu, kādreizējo PSRS bobsleja izlases galveno treneri Rolandu Upatnieku un TTT zelta meitenēm.
(Audio ar sveicieniem no pieci.lv, autors: Aigars Sukurs. Tapšanā izmantoti fonotēkas materiāli no Latvijas Radio.)
Pirmos soļus žurnālistikā Gunārs Jākobsons spēra 7. klasē, kad tapa pirmais raksts par sportu vietējā laikrakstā “Zemgales Komunists”. 19 gadu vecumā aizsākās darbs Mežaparka radiomezglā kā diktoram-tehniķim. 1954. gada 4. jūlijā izskanēja Jākobsona pirmā reportāža Latvijas Radio ēterā. Tas bija sižets no Engures zvejnieku kolhoza sporta spēlēm. 1969. gadā ar pasaules čempiones titulu Rīgā sagaidīta ātrslidotāja Lāsma Kauniste.
Interesanti, ka karjeras laikā žurnālists veidojis un vadījis raidījumus ne tikai par sportu, bet arī teātri, mūziku un literatūru, savulaik tik iemīļoto “Mikrofonu”.
2011. gadā Gunārs Jākobsons kļuva par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri. Profesionālais darbs žurnālistikā ir novērtēts arī ar daudzām citām balvām. 1997. gadā Jākobsons saņēma Jāņa Lintera prēmiju par ilgstošu un izcili veiktu darbu, 2000. gadā par lielo ieguldījumu radiožurnālistikā saņemts "Cicerona" goda nosaukums. 2006. gadā par ilggadējo darbību Pasaules čempionātu komentēšanā Gunāru godināja ar Starptautiskās Hokeja federācijas balvu par mūža ieguldījumu, savukārt 2010. gadā – apbalvoja ar Latvijas Gada balvu sportā par mūža ieguldījumu.
Gunārs Jākobsons Latvijas Radio turpina strādāt joprojām un šodien no kolēģiem un draugiem saņems vismaz 80 apsveikumus.