Draugu pamudināta, Renāte savulaik pieteicās Fulbraita stipendijai studijām ASV – viņa to saņēma un nokļuva Ņujorkā, lai studētu mākslas vēsturi: "Viens no labākajiem lēmumiem manā dzīvē, viennozīmīgi." Viņasprāt, Ņujorkas stiprā puse ir tās ārkārtīgā dažādība un atvērtība.
Pandēmija 2020. martā likusi pārtraukt studijas un atgriezties Latvijā, kur mācības turpinājušās attālināti. Renātei atlicis laiks arī savam vaļaspriekam – urbānajiem dārziem. Iecerei pievienojušies domubiedri, un tādā veidā izveidota apkaimes kopiena: "Ir izveidojusies kopiena un dārzi. Esam nostabilizējušies arī pilsētā. Mums ir prieks par uzmanību, ko esam saņēmuši, un arī par pozitīvām atsauksmēm."
Renāte zināja, kādā veidā dārzi var funkcionēt kā platforma, bet neticēja, ka tas tiešām var izdoties.
“Man pašai nav nekāda dārzkopības pieredzes. Vēlējāmies, lai kopienā ir daudz senioru, jo viņi ir bieži novārtā atstāta sabiedrības grupa,” stāstīja Renāte.
“Ar idejām vienkārši ir jādalās. Ja pats nevar īstenot, tad, var pateikt kādam citam – ja interesē, lai ņem un īsteno, jo mērķis jau ir ne pašam visu izdarīt, bet lai mums viss ir," uzskata Renāte, piebilstot, ka "Rīga ir pelnījusi mūsu visu uzmanību un idejas."
Renāte ir arī Rīgas domes direktora padomniece kultūras jautājumos un Tērbatas vasaras ielas radošā direktore: "Ar Tērbatas ielu mēs gribējām parādīt, ka tā var kļūt par gājējiem patīkamāku teritoriju un zonu.”
Renāte ir studējusi arī klasisko filoloģiju Latvijas Universitātē, strādājusi laikmetīgās mākslas centrā “Kim”, bet vēlāk bijusi izpilddirektore un piedalījusies 13. Baltijas triennāles organizēšanā. Viņa bijusi arī izdevēja asistente žurnālā "Rīgas Laiks".
